Ja pedagoģijas students vēlas kļūt par labu skolotāju, viņa uzdevums ir gūt pieredzi no esošiem pedagogiem, izstrādāt jaunas idejas un aktīvi sekot līdzi jaunajiem izglītības standartiem, lai pēc studiju beigšanas būtu gatavs darbam skolā un spētu sniegt labāko saviem skolēniem.
Šobrīd pedagoģijas studenti atrodas starp pastāvošo un topošo izglītības satura reformu. Šajā pārejas posmā, katrs nākamais skolotājs gribētu būt drošs, ka viņa specialitāte saglabāsies un attīstīsies jaunajā izglītības modelī.
Mēs, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju programmas "Kulturoloģijas skolotājs" studenti, iepazināmies ar 21.gs. kompetenču izglītības pieejas aprakstu un vērtējam to kā pozitīvu un nepieciešamu. Mūsuprāt, šī pieeja spēs uzlabot un modernizēt pašlaik esošo izglītības sistēmu un pielāgot to mūsdienu tehnoloģijām un multikulturālajai sabiedrībai. Jācer, ka kompetenču pieeja izglītībā spēs iedvesmot skolotājus veidot mācīšanās programmas atbilstoši mūsdienu vajadzībām un spēs vairot arī skolēnu interesi mācīties, ļaujot labāk izprast un spēt pielietot gūtās zināšanas.
Kulturoloģija kā mācību priekšmets ir salīdzinoši jauns, un, jāatzīst, ka pirmie mēģinājumi izveidot priekšmeta saturu un izkopt tā pasniegšanas veidu ir būtiski jāpilnveido un jāuzlabo. Tomēr mēs, topošie kulturoloģijas skolotāji, esam apņēmības un ideju pilni to attīstīt un vēlamies aicināt Valsts izglītības satura centru un Izglītības un zinātnes ministriju iesaistīt arī mūs – studentus – šajā izglītības satura reformu procesā.
Uzskatām, ka kulturoloģija sniedz būtisku ieguldījumu skolēna personības attīstībā un izkopj daudzas nepieciešamās gan pamata, gan caurviju kompetences, lai skolēns spētu orientēties mūsdienu kultūrtelpā. Atbilstoši kompetenču pieejai, kulturoloģijas mācību saturs, kā kultūras izpratnes veicinātājs, integrē citos mācību priekšmetos apgūto, aptverot dažādas parādības to kopsaistībās. Kulturoloģijas apguve var palīdzēt izprast globālos procesus, vērtēt tos un veidot savu pasaules skatījumu, piedāvājot salīdzināt dažādas tendences kultūrā, sabiedrībā un mākslā.
Tādi mācību priekšmeti kā vēsture, mūzika, māksla, filozofija, literatūra, ētika sniedz ieskatu katrs savā konkrētajā jomā. Savukārt kulturoloģijas uzdevums ir piedāvāt skolēniem rast kopsakarības starp tām un priekšstatus par vērtību sistēmu dažādību, un izprast to ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Tādā veidā, kulturoloģija ne tikai sniedz padziļinātāku ieskatu multikulturālas sabiedrības procesos, bet arī veicina skolēnu kritiskās, analītiskās un radošās domāšanas attīstību.
Izvērtējot kulturoloģijas mācību priekšmeta uzdevumus kompetenču izglītības kontekstā, mēs uzskatām, ka kulturoloģija skolās ir nepieciešama un ir ļoti aktuāla. Mūsdienās dažādas pasaules tautas un dažādu reliģisko pārliecību pārstāvji dzīvo "plecu pie pleca", tieši tādēļ skolās ir vajadzīgs speciālists – kulturoloģijas skolotājs, kurš spētu izskaidrot kultūru atšķirības skolēniem, veicinātu skolēnu toleranci pret citām kultūrām, empātijas veidošanos un, protams, sekmētu arī savas kultūridentitātes apzināšanos Eiropas un arī cilvēces kultūru kopainā.
Ar šo uzrunu mēs vēlamies izvirzīt jautājumu, vai šī kulturoloģijas joma ir pienācīgi novērtēta kompetenču izglītības projektā un kā to ir paredzēts izvērst?