"Sena un jauka tradīcija, kuras cēloņi meklējami tālā senatnē, ir naktī, kad mainās gadu gaita, raudzīties Jaungada eglītes zaros novietoto svecīšu mirdzumā. (..) To, ka svētku eglīti cenšas iegādāties katrā ģimenē, izmanto daudz neapzinīgu pilsoņu, kas kolchozu vai valsts mežos sacērt eglītes un ved tās pārdošanai tirgū, iegūstot samērā lielu peļņu. (..) Lai likvidētu individuālo tirgošanos ar Jaungada eglītēm, nepieciešama valsts mežu sardzes aktīva un operatīva rīcība sadarbībā ar milicijas darbiniekiem. Vajadzīgs arī noregulēt eglīšu cenas kolchozu stendos, jāorganizē centralizēta eglīšu pārdošana uz vietām mežsaimniecībās un mežniecībās plašākā mērogā nekā līdz šim, un jārod iespējas noorganizēt stendus eglīšu pārdošanai tirgū." (1956.g. 23. decembrī).
"Zvejniekciemā pa jūras vārtiem Aģes upē nāk apledojuši traleri. Zvejas vīriem tagad, vētrainajās rudens dienās, jūrā neklājas viegli. Un tomēr spraigais darbs uz jūras neapsīkst. Tikai tad, kad vētra ir pavisam neganti satrakojusies, kuģi paliek ostā. Rudens zvejā kolhoza "Zvejnieks" vīriem vislabākie panākumi bija novembrī. Skultes zivju pārstrādāšanas fabrikai vajadzēja pieņemt no kolhoza kuģiem 230 tonnas zivju. Bet vīri pārveda 607 tonnas. Traleri vagoja zilo lauku dienu un nakti. Zivju bija tik daudz, ka fabrikas ļaudis jau sāka bažīties, vai ar lielajiem lomiem tiks galā." (1966.g. 14. decembrī)
"Padomju Latvijas galvaspilsēta kļūs par pirmo Baltijas republiku pilsētu, kur izbūvēs metropolitēnu. Nākamgad sāks tā projektēšanu. (..) Pirmā 17 kilometru garā trase vedīs no Pleskodāles uz Zasulauku, Āgenskalnu, pa Ļeņina ielu – uz V.I. Ļeņina valsts elektrotehnisko rūpnīcu VEF un uz Oškalnu staciju. (..) Otro līniju paredzēts izbūvēt no Sarkandaugavas strādnieku rajona – gar Rīgas elektromašīnu rūpnīcu, dīzeļu rūpnīcu un fabriku "Boļševička" uz pilsētas centru ar izeju Centrālajā stacijā. Apakšzemes dzelzceļš zem Daugavas gultnes vedīs uz Lucavsalu un Zaķu salu, kur izaugs liels republikānisks sporta komplekss un Politehniskā institūta studentu pilsētiņa. Otrās līnijas galapunkts būs jaunais perspektīvais Mārupes dzīvojamo namu rajons." (1976.g. 2. decembrī)
"Nezinu, vai daudzas namamātes būs paskaitījušas, cik daudz dažādu ēdienu var pagatavot no vistas gaļas. Pavāri saka: vairākus desmitus. Gan diētiskus, gan garšvielām bagātinātus. Par to, lai šī vērtīgā pārtikas produkta mūsu galdā netrūktu, rūpējas putnu paraugfabrikas "Ķekava" kolektīvs. Vienpadsmit mēnešos tas saražojis un pārdevis 10 279 tonnas putnu gaļas vai 274 tonnas virs paredzētā daudzuma. Visu cehu un visu dienestu darbs materializējas gala produktā – gaļā, ko līdz realizācijai sagatavo putnu pārstrādes ceha ļaudis." (1986.g. 18. decembrī)
"Smejies vai raudi, kā iespējams, mūslaikos dzīvojot, sacītu pazīstams latviešu klasiskās literatūras personāžs, bet Salaspilī sākuši šķirot arī pirts apmeklētājus! Pamatoti atklāts, ka pat no plikuma tomēr varot kaut ko noplēst. Tomēr visiem salaspiliešiem tas nepatīk... Izrādās, ka tiem pirts apmeklētājiem, kas godīgi pērk biļetes, atļauts stāvēt garā rindā. Tos, kuri maksu spiež pirtniekam saujā, laiž iekšā pa dienesta durvīm. Šie, tā sakot, "priviliģētie netīreļi" drīkstot mazgāties malkas istabā, bēniņos un pirtnieka "kabinetā". Kā papildus atlīdzību, atstājot tur arī iztukšotās pudeles." (1991.g. 14. decembrī)
""RAA" 27. novembra "Kriminālnotikumos" bija publicēta maldinoša un daļēji sagrozīta informācija "Zemessargi sašauj vīrieti". Īsi pārstāstot notikušo, no publikācijas izriet, ka 19. bataljona zemessargi, aizturot 52 gadus veco Ilgvaru V. no Saulkrastiem, lietojuši AKM modifikācijas ieroci (tātad – automātu) un tādējādi ievainojuši aizturamo kājā. Ziņa atbilst patiesībai tikai daļēji. Kā "RAA" sacīja 19. bataljona komandieris Roberts Millers, viņam esot iebildumi pret negodīgu ironiju un Zemessardzes prestiža graušanu: "Policijas ziņojumā nav rakstīts, ka zemessargs sašāvis aizturēto. Brīdinājuma šāviens izdarīts ar automātu, bet vīrietis ievainots ar skroti, tātad – no bises."" (1996.g. 14. decembrī)
"Piektdien ar svinīgām runām, dāvanu dalīšanu, ziediem un šampanieti atklāts jaunais Ulbrokas peldbaseins. Apmeklētājiem tas būs pieejams jau 2. janvārī. Baseina kopējais garums ir 25 metru, tajā ierīkoti četri peldceliņi. Tā dziļums ir no 1,40 līdz 1,80 metriem, baseins aprīkots ar elektronisko tablo, tādēļ prognozēts, ka šeit tiks rīkotas peldēšanas sacensības. (..) Pašvaldība noteikusi, ka maksa par baseina izmantošanu ir 1,90 lati stundā, lētākas būs abonementa biļetes, kā arī biļetes ģimenēm ar bērniem." (2006.g. 19. decembrī)
"Sērskābā gudrona dīķis klusajā un sakoptajā Inčukalna novadā ir piesārņotākā vieta visā valstī. Vairāk nekā 50 gadus kopš tā izveidošanas nākamā gada pavasarī sāksies ķimikāliju attīrīšana un izvešana. Pēc tās līdz 2015. gada vidum dīķa vietā paliks zaļa pļava, bet no piesārņotajām smiltīm ražos cementu. (..) Gudrona izgāztuves sanācijas projekta vadītāja palīgs Rihards Kalniņš RAA atklāja, ka ūdens no dīķa virskārtas pēc attīrīšanas būs tik tīrs, ka to varētu izmantot Rīgas ūdensapgādē." (2011.g. 9. decembrī)
