Dāvināšanas rituāls Ziemassvētkos ir tikpat noturīgs cik uguņošana vai šampanietis, aizvadot veco un sagaidot jauno gadu.
Protams, šie nav vienīgie rituāli, un tie atšķiras dažādās ģimenēs un darba kolektīvos. Rituāli paši par sevi nav slikti vai labi, pareizi vai nepareizi. Svarīgi, lai līdzās tiem paliek vieta būtiskākajam – cilvēcīgajam mūsu pašu attiecībās.
Piemēram, šaubos, ka darbiniekiem ir svarīgas no priekšniekiem masveidā izsūtītās elektroniskās apsveikumu kartītes, bet vienmēr silda sajūta, ja dzirdam patiesu "paldies", tiekam uzklausīti un sajūtam otra cilvēka ieinteresētu klātbūtni. Var jau teikt, ka Ziemassvētki ir komercializēti un labdarības izpausmes tajos visnotaļ kampaņveidīgas. Taču mūsu pašu izvēle ir, ko no šī laika paņemt.
Vajadzība otram dot ir kaut kas mums tik jēgpilnai dzīvošanai svarīgs, ka īpašs pārdomu un revīzijas periods šim nolūkam varbūt nemaz nenāk par sliktu. Dāvināšanas nozīme nav iesaiņotā manta, bet tas, ka esam izrādījuši rūpes par otru cilvēku, veltījuši viņam laiku, piedomājuši, vēlējušies iepriecināt. Vai un cik liela nozīme šajā došanas procesā ir mantiskām vērtībām, ir otršķirīgs jautājums. Svarīgs ir kodols – gatavība otram sagādāt prieku, dāvāt. Ja rituālu skrējienā kodols zūd, paliek tikai tukša čaula, un tad tukšums piepilda arī mūs.
Lai cik dažādi mēs būtu, lai cik atšķirīga būtu mūsu gaume, uzskati un nodarbošanās, izdošanās atslēga parasti tomēr ir attiecībās. Mēs vēlamies iepirkties pie pārdevējas, kura mūs laipni apkalpo un pasmaida. Mēs gribam piederēt kolektīvam, kurā ir kopīga misijas sajūta un kurā katrs jūtas novērtēts. Mēs jūtamies laimīgi ģimenē, kur cits citu uzklausa, saprot un pieņem gan priecīgos brīžos, gan pārbaudījumu reizēs. Pat politikā rezultātu visbiežāk panāk tie, kuri prot runāt ar citiem, vienoties un sadarboties.
Spēja būt cilvēcīgiem ir mūsu esības pamats. Tas nenozīmē visiem piekrist un visiem izdabāt. Tas nozīmē, ka vajadzību būt sev pašiem un iet savu īpašo ceļu mēs balstām mīlestībā un iejūtībā pret citiem.
24.12.2016 12:19
Komentārs. Kur ir svētku kodols?
Autors Marta DzintareMierpilnu Ziemassvētku novēlējums bieži vien skan visnotaļ ironiski, it īpaši, ja to tuvums tiek izbaudīts lielveikalos rindās pie dāvanu plauktiem. Brīžam var šķist, ka notiek kāda izšķirīga sacensība pēc trofejām un ne jau dāvināšanai, bet piešķiršanai sev.