Kopumā šogad, salīdzinot ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad tā domā jau 30% iedzīvotāju.
Par nākamo gadu valda drīzāk optimistisks noskaņojums - 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, 21% iedzīvotāju norādīja algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildu darba algai.
Citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, ir apkures tarifu samazinājums (12%) un atvieglojumu pieaugums par apgādājamo (10%) - šogad tas tika palielināts no 165 eiro uz 175 eiro. Tāpat arī kredīta atmaksāšanas pabeigšana (9%), darba atrašana (9%), minimālās darba algas palielināšana no 360 uz 370 eiro (8%) un zemas kredītu procentu likmes (6%).
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, 45% iedzīvotāji norādījuši inflāciju. 41% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi, piemēram, auto remonts. Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 34% iedzīvotāju skatījumā ir namu apsaimniekošanas maksas palielinājums.
Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (21%), apkures tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (17%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (10%), kā arī darba zaudēšana (7%).
Domājot par 2017.gadu, 34% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. 25% uzskata, ka situācija nākamgad nedaudz uzlabosies, bet 4% sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretī katrs piektais jeb 21% domā, ka situācija nākamgad pasliktināsies. No tiem 5% prognozē, ka tā pasliktināsies būtiski.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro, ka nākamgad nav gaidāmas ievērojamas izmaiņas, kas atstātu iespaidu uz mājsaimniecību budžetu. Arī patēriņa preču cenu pieaugums nav gaidāms, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Jansons vērš uzmanību, ka iedzīvotāji aptaujā jau vairākus gadus norāda inflācijas negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, lai gan Latvijā cenu pieaugums nav novērojams jau ilgāku laiku. Viņaprāt, tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju patēriņa kāpumu pie relatīvi zemas pirktspējas.
Savukārt iedzīvotāju pirktspēju visvairāk ietekmē atalgojuma pieaugums, kuru var nodrošināt darba devējs. Līdz ar to likumdevējam ir būtiski strādāt pie aktivitātēm, kas pozitīvi ietekmē pašlaik kritiski zemo uzņēmēju noskaņojumu ieguldīt sava biznesa attīstībā Latvijā, aicina Finanšu institūta vadītājs.
Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2017.gadā tēriņi varētu būtiski palielināties, 50% norādījuši izdevumus par mājokli, 41% - pārtiku, 37% - ar veselību saistītos un tikpat arī elektroenerģijas izdevumus. 24% iedzīvotāju saredz potenciālu izdevumu pieaugumu saistībā ar transportu, 18% - apģērba un apavu iegādi, 12% - atpūtas un kultūras pasākumiem, 9% - izdevumiem par izglītību, tikpat arī saredz izdevumu pieaugumu kredītmaksājumiem un sakariem.