Laikā, kad abas puses ievērojami palielina militārās aktivitātes, Eiropai vajadzīgas jaunas, drosmīgas idejas par to, kā izvairīties no iespējamām konfrontācijām.
Jauna domāšana ir absolūti nepieciešama, ņemot vērā Krievijas militārās aktivitātes pie NATO robežām pēdējo trīs gadu laikā un aizvien pieaugošo tādu incidentu skaitu, kas var veicināt attiecību saasināšanos. Gan Baltijas, gan Melnajā jūrā ir notikuši vairāki incidenti, kas apdraudēja cilvēku dzīvības. Vissaspringtākā situācija bija 2015. gada novembrī, kad Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu netālu no Turcijas un Sīrijas robežas.
Eiropas Līderības tīkls (European Leadership Network) nesenā ziņojumā norādīja, ka par spīti divpusējiem līgumiem, kas nosaka kārtību, kā rīkoties dažādu incidentu gadījumā starp Krieviju un NATO dalībvalstīm, pastāv daudzas juridiskas nepilnības. Esošie līgumi ir spēkā tikai daļēji, jo nav savā starpā saskaņoti, turklāt tajos nav atrunātas civiliedzīvotāju aktivitātes vai moderno tehnoloģiju, piemēram, dronu, lietošanas noteikumi.
Sliktākais ir tas, ka līgumi nav noslēgti ar NATO dalībvalstīm, kas atrodas Krievijas tuvumā, – Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju. Līgumi nav noslēgti arī ar Somiju un Zviedriju. Šis fakts palielina reģiona ievainojamību un paver ceļu apjukumam un nepareizām notikumu interpretācijām.
Šādos apstākļos ir svarīgi izveidot jaunu sistēmu, kā rīkoties tādu incidentu gadījumos, kur iesaistīti militārie lidaparāti un pasažieru kuģi un lidmašīnas. Eiropas Līderības tīkla ziņojumā norādīti konkrēti ieteikumi, kas vismaz īstermiņā novērstu nevajadzīgu attiecību saasināšanos starp Krieviju un NATO dalībvalstīm.
Lai pārvaldītu incidentus, kur iesaistīta militārā tehnika, vajadzīgi stingri komunikācijas protokoli un rīcības regulējums visu iesaistīto valstu bruņotajiem spēkiem. Kad divpusējie līgumi nav piemērojami, NATO dalībvalstīm būtu jāievēro jaunizstrādātie protokoli. Tajā pašā laikā vajadzētu modernizēt valstu divpusējos līgumus, lai tie atspoguļotu jaunos drošības izaicinājumus.
NATO dalībvalstīm un sadarbības partneriem vajadzētu ieviest jaunos principus un protokolus un piemērot tos, atrodoties Krievijas militāro lidmašīnu un kuģu tuvumā. Piemēram, visām iesaistītajām pusēm vajadzētu saņemt precīzu informāciju par plānoto militāro manevru ātrumiem un distancēm. Visas puses būtu ieguvējas, ja izdotos vienoties par nepārtrauktu izmantoto radiofrekvenču uzraudzību.
Jaunie drošības standarti varētu uzlabot arī militāri civilo komunikāciju, kas garantētu gaisa telpas un starptautisko ūdeņu drošību. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija varētu uzņemties virsvadību un pieņemt jaunas normas, kā reaģēt uz aizdomīgām aktivitātēm gaisa telpā. Būtu svarīgi nodrošināt gaisa telpas kontrolierus ar pieeju visu valstu aviācijas informācijai, lai nosargātu cilvēku dzīvības un izvairītos no militārām konfrontācijām.
Pēdējais ieteikums attiecas uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), kura nosaka kārtību, kādā ES valstu galvaspilsētas komunicē savā starpā un koordinē dažādas operācijas reālā laikā. EDSO ir jāstiprina sava loma un jāmudina dalībvalstis tās pārvērtēt un uzlabot Vīnes dokumentu, kas ir Eiropas drošības stūrakmens.
Nākamnedēļ notiks kārtējā NATO un Krievijas Padomes sanāksme, kurā abām pusēm jādomā, kā samazināt drošības riskus un kā izvairīties no bīstamiem militāriem incidentiem, kamēr vēl nav par vēlu.
Tulkoja Marta Dzintare
Copyright: "Project Syndicate", 2016 – Preventing NATO-Russian Escalation