Ja tā, tad tuvākajos gados attīstītās ekonomikas sagaida lēna izaugsme un stagnācija. Bet vai tiešām nākotne būs tik drūma?
Visdrīzāk, ka ne. Patiesībā ekonomistu uzskatos vienmēr ir valdījis pesimisms. Jau 1830. gadā britu vēsturnieks Tomass Makolajs novēroja savdabīgo tendenci, ka "katrā laikmetā visi zina, ka līdz šim attīstība ir progresējusi, taču neviens nedomā, ka attīstība turpināsies arī nākamajās paaudzēs. Kāpēc gan, domājot par nākotni, cilvēki gaida tikai situācijas pasliktināšanos?"
Drīz vien Makolajam izrādījās taisnība, jo sākās dzelzceļa attīstības laikmets, kam sekoja jaunu tehnoloģiju ieviešana tērauda rūpniecībā, ķīmijā, elektronikā un inženierzinātnēs.
Domājot par mūsu tehnoloģiju nākotni, manuprāt, sagaidāms līdzīgs scenārijs. Es pat teiktu, ka "mēs neko vēl neesam redzējuši". Tehnoloģiskie jauninājumi radīs milzu ietekmi uz pasaules attīstītākajām ekonomikām. Mans optimisms nebalstās vienkārši uz ticību labākai nākotnei. Šādu pārliecību rada veids, kā zinātne un tehnoloģijas sadarbojas. Tāpat kā zinātniskie atklājumi var veicināt tehnoloģiju attīstību, tehnoloģiskās inovācijas rada iespēju veikt zinātniskos atklājumus, kas savukārt rada uzlabojumus tehnoloģijās. Citiem vārdiem sakot, zinātniskajam un tehnoloģiskajam progresam ir savstarpēja pozitīva saistība.
Tehnoloģiju vēsturē ir daudz uzskatāmu piemēru šai saistībai. Septiņpadsmitā gadsimta zinātniskā revolūcija lielā mērā bija iespējama, pateicoties tādiem jauniem instrumentiem kā teleskopi, barometri un vakuuma pumpji. Tāpat zinātne par sīkbūtnēm radās pēc tam, kad tika izgudrots mikroskops. DNS struktūras atklāšanā liela nozīme bija rentgenstaru kristalogrāfijai, kā rezultātā tapa arī citi atklājumi, par ko vēlāk tika iegūtas 20 Nobela prēmijas.
To instrumentu skaitā, kas pieejami mūsdienu zinātniekiem, ir arī tādas senāku instrumentu uzlabotas versijas, kas būtu bijušas neiedomājamas pat pirms ceturtdaļgadsimta. Teleskopi, sasaistīti ar datorsistēmām, tiek palaisti kosmosā, lai atklātu Visumu pavisam citādu, nekā cilvēki to pirms tam bija iztēlojušies. 2014. gadā Betciga-Hella mikroskopa radītāji tika apbalvoti ar Nobela prēmiju, jo viņi bija izdarījuši to, kas pirms tam tika uzskatīts par neiespējamu – pārvarējuši šķēršļus, lai radītu optisko mikroskopiju nanolīmenī.
Ja ar to nepietiek, lai aizgaiņātu tehnoloģisko pesimismu, padomājiet par citiem revolucionāriem instrumentiem, par ko pat sapņot nevarēja pirms pāris dekādēm. Sāksim kaut vai ar datoru. Nav pasaulē tādas laboratorijas, kas nepaļautos uz datoriem. Datorikas attīstība noteikti turpināsies arī nākamajos gados, ieskaitot kvantu datoriku.
Vēl viens piemērs ir lāzers. Kad parādījās pirmie lāzeri, tiem vēl tikai tika meklēts pielietojums. Mūsdienās tie ir gandrīz tikpat visuresoši kā datori, un to pielietojums ir visdažādākais, sākot no tādām ierastām darbībām kā dokumentu skenēšana un beidzot ar redzes korekcijas operācijām. Zinātnisko pētījumu lauks, kas pielieto lāzerus, arī ir ļoti plašs. Tos izmanto bioloģijā, ķīmijā, ģenētikā un astronomijā. Nesen ar lāzertehnoloģijām izdevās pierādīt gravitācijas viļņu eksistenci – vienu no fizikas svētajiem grāliem.
Vēl viena tehnoloģiska inovācija, kas izmainījusi zinātni, ir gēnu modifikācijas instruments CRISPR Cas9. Gēnu modifikācija ir ātrs un salīdzinoši lēts process, tā izmaksas nokritušās no 10 miljoniem dolāru par genomu 2007. gadā līdz nepilniem 1000 dolāriem šodien.
CRISPR Cas9 ir revolucionāra gēnu inženierijas tehnoloģija, jo ar to iespējams izmainīt cilvēka genomu. Lai gan daudzi cilvēki pauduši bažas par šīs tehnoloģijas pielietojumu, tās izmantošana pozitīviem nolūkiem nevar tikt novērtēta par zemu.
Turklāt digitalizācija padarījusi zināšanas tik pieejamas, kā vēl nekad. Mūsdienu zinātnieki izmanto iepriekšējo paaudžu atklājumus, lai spētu radīt ko jaunu. Mēs pārkombinējam viņu atklājumus un idejas jaunos, reizēm revolucionāros veidos. Līdz šim informācijas iegūšana prasīja ļoti daudz laika, pavadot neskaitāmas stundas bibliotēkās un lasot enciklopēdiju sējumus. Mūsdienās zinātnieki var atrast vissīkāko informācijas nano-adatu milzu siena kaudzē.
Mūsu zināšanas kļūs aizvien bagātīgākas un tiks izmantotas aizvien jaunos veidos. Nav šaubu, ka attīstīsies arī tehnoloģijas, kas radīs ieguvumus dažādās jomās. Un šie procesi noteikti nesīs līdzi ekonomikas izaugsmi.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright: Project Syndicate, 2016 – Is Our Economic Future Behind Us?