Analizējot sabiedrības drošības paaugstināšanas iespējas, Latvijas Juristu apvienība (LJA) pēta dažādus tehnoloģijās balstītus risinājumus, kuru pielietojums būtu lietderīgs un piemērots arī Latvijas apstākļiem. Starp šādiem risinājumiem var minēt, piemēram, videonovērošanas iekārtas, kas patstāvīgi analizē datu plūsmu un ar informācijas tehnoloģiju palīdzību spēj atpazīt riska līmeni konflikta vietā, automašīnu numura zīmju skenēšanas sistēmu, kas savienota ar atbildīgajiem Eiropas Savienības valstu dienestiem, stingrāku biometrijas datu kontroli Latvijā ieceļojošām personām.
Instruments, ar kura palīdzību iespējams sasniegt vairākus mērķus – ierobežot ēnu ekonomiku, padarīt grūtāku dzīvi noziedzniekiem, sasniegt lielāku drošības līmeni –, ir mobilo telefonu anonīmo priekšapmaksas karšu reģistrācija jeb to lietotāju identifikācija. Šāds risinājums iekļauts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, savukārt Satiksmes ministrija sākusi darbu pie atbilstoša regulējuma izstrādes. LJA atbalsta šādu virzību un uzskata, ka nepieciešamos likumu grozījumus iespējams sagatavot jau nākamā gada sākumā, vienlaikus, protams, jāparedz pietiekams pārejas periods, kurā tiktu dots laiks sagatavoties gan mobilo sakaru operatoriem, gan arī būtu nodrošinātas iespējas patērētājiem reģistrēt esošās priekšapmaksas kartes.
SIM karšu lietotāju reģistrācija uzskatāma par nelielu, bet pareizu soli, kas palīdzēs ātrāk atklāt un novērst virkni noziegumu, tajā skaitā arī tā sauktos viltus zvanus un telefonkrāpniecību, ar ko joprojām saskaramies gan Rīgā un Pierīgā, gan arī citviet visā Latvijā.
Valsts policija apstiprina, ka mobilo sakaru priekšapmaksas kartes bieži tiek izmantotas viltus zvanu veikšanai, piemēram, ziņojot par sabiedriskā vietā ievietotu spridzekli. Nav pieņemami, ja tik mazā valstī kā Latvija gadā ir vairāk nekā 50 šāda veida gadījumu. Viena anonīma zvana dēļ zaudējumus cieš privātpersonas, kuras nevar doties ceļā ar plānoto vilcienu, uzņēmēji, kuriem uz īsāku vai ilgāku laiku jāslēdz savas tirdzniecības vietas, valsts budžets, no kura tiek apmaksāta tūlītēja ārkārtas operācija – vietas vai ēkas norobežošana, cilvēku evakuācija un tālākā lietas izmeklēšana. Tieši nereģistrēto zvanu priekšapmaksas karšu izmantotāju anonimitātes dēļ izmeklētājiem jāiegulda daudz lielāki resursi vai pat šie pūliņi ir nesekmīgi.
Tādu gadījumu joprojām ir daudz, tādēļ rīcībai jābūt izlēmīgai un jāveic likumu grozījumi, kas mazinātu ļaundaru iespējas apdraudēt sabiedrību. Jāpatur prātā, ka viltus zvani par spridzekļiem stacijās un citās sabiedriskās vietās nav nekādi joki, tā ir rīcība, kas ne tikai aizkavē simtu un tūkstošu cilvēku ikdienas gaitas, rada lielus zaudējumus privātpersonām un uzņēmumiem, bet arī ietekmē vispārējo drošību. Vai tiešām jāpienāk brīdim, kad kāda atstāta soma vai sainis uzsprāgs?
Regulāri un visai bieži ir arī gadījumi, kad nezināmi zvanītāji no cilvēkiem izkrāpj naudu. Vieni no raksturīgākajiem saistīti ar stāstiem par tuvinieka iekļūšanu autoavārijā un līdzekļu nepieciešamību viņa glābšanai. Latvijā mobilo sakaru priekšapmaksas kartes tiek izmantotas aptuveni 20% krāpšanas gadījumu.
Latvijas Juristu apvienības aplēses liecina, ka priekšapmaksas karšu pircēju identifikācija par 70–80% samazinās viltus zvanu un telefonu zvanu krāpšanas apjomus un būtiski apgrūtinās citu noziegumu plānošanu un veikšanu. Ieslodzījumu vietās nelegālu sakaru uzturēšana samazinātos pat par aptuveni 90%, būtiski apgrūtinot notiesāto personu iesaistīšanos noziedzīgu darbību koordinēšanā.
Citu valstu pieredze rāda, ka anonīmās mobilo sakaru priekšapmaksas kartes tiek izmantotas teroristiskos nolūkos un tās apgrūtina valsts drošības iestāžu pretterosima darbu. Daļā Eiropas Savienības valstu jau ir noteikta mobilo sakaru priekšapmaksas karšu pircēju obligāta identifikācija. Nesen arī Vācijā un Beļģijā pieņemti atbilstoši likumu grozījumi, lai liegtu iespēju anonīmi lietot mobilo sakaru pakalpojumus, izmantojot priekšapmaksas SIM kartes. Ceļā uz šādu lēmumu ir arī Lietuva.