Pirms 5 gadiem
"Svētdien Mālpils novada Upmalās daļēji sagruva dzīvojamā māja. Traģisko negadījumu, kurā bojā gājuši pieci cilvēki un vēl septiņi cietuši, visticamāk, izraisījusi gāzes noplūde. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš atzīst, ka daļēji sagruvušajā ēkā Lielvārdes šosejā 17 glābšanas darbi norisinājušies 15 stundas. Lai arī notikušā cēloņus skaidros policija, pastāv versija, ka sprādzienā vainojuma noplūdusi gāze. (..) O.Āboliņš arī sacīja, ka nelaimē bojā gājuši pieci cilvēki: divi 52 un 62 gadus veci vīrieši, kā arī 48, 57 un 79 gadus vecas sievietes, savukārt cietuši septiņi cilvēki – viņi nogādāti slimnīcā. Cietušo vidū ir arī divi bērni." (2011.g. 18. oktobrī)
Pirms 10 gadiem
"Vēlētāji Rīgas rajonā, cītīgi balsojot un izraugoties tīkamākos kandidātus 9. Saeimai, ievērojami pārsniedza citu rajonu iedzīvotāju atsaucības rādītājus. Rīgas rajonā no 101 180 potenciālajiem vēlētājiem 41 rajona iecirknī izvēli izdarīja 71 338 personas jebšu 70,51% (salīdzinājumā – Rēzeknes rajonā tikai 50,17%) no iedzīvotājiem. Derīgo aplokšņu skaits rajonā bija 70 640, derīgo zīmju skaits – 70 314." (2006.g. 10. oktobrī)
Pirms 15 gadiem
"Valsts Tuberkulozes un plaušu slimību centrā Stopiņu pagasta Upeslejās piektdien atklāja pieminekli izcilajam 16. gadsimta ārstam, astrologam un astronomam Zahārijam Stopijam. Pētot seno rakstu sējumus, atklājies, ka tieši no šī daktera uzvārda cēlies Stopiņu pagasta nosaukums, un tas nekādā ziņā nav saistīts ar stopiem vai pusstopiem, kā dažs labs varbūt iedomājies. (..)
"Stopiņu pagasts ir pirmais Latvijā, kam apstiprināts savs karogs un ģerbonis. Tas notika 1997. gada novembrī neilgi pirms valsts svētkiem," pieminekļa atklāšanas brīža uzrunā pavēstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. "Mūsu karoga veidošanā mākslinieks Jānis Strupulis izmantoja Zahārija Stopija dzimtas ģerboņa elementus. Uz karoga zilā fona attēlotas trīs astoņstaru zvaigznes. Tātad mēs nemaz neesam neievērojamāki par Eiropas Savienību, kurai ir līdzīgs karogs. Tāpēc jāsecina – vispirms Vecajā kontinentā iesoļos Stopiņu pagasts un tikai pēc tam visa Latvija."" (2001.g. 30. oktobrī)
Pirms 20 gadiem
"Tā kā līdzšinējais ūdenstornis Jaunmārupē pēdējos gados vairs nespēja nodrošināt normālu ūdenspadevi namu augšstāvos, bet aizvadītajā ziemā tvertne pārsprāga un tornis apauga ar ledu, radās nepieciešamība pēc jauna. (..) Vasaras nogalē uzsāktā gandrīz 40 metru augstā un 500 m3 ietilpīgā ūdenstorņa būvniecība celtniekiem iet no rokas. Darbu stadijas ik pa brīdim iemūžina vietējais fotomākslinieks Valdis Paeglis, lai, nākamgad unikālo ūdenstorni nododot ekspluatācijā, liktu atcerēties tā tapšanas gaitu.
Sākumā, kā pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, vairāki iedzīvotāji un arī viņš pats bija satraukušies par zilo krāsu, kādā tiek krāsotas ūdenstvertnes. Taču projekta izstrādātāji viņu esot pārliecinājuši, ka uz debess fona šī krāsa izskatīšoties fantastiska." (1996.g. 9. oktobrī)
Pirms 25 gadiem
"Staigājot gar laukmali, kas robežojas ar meža stūri starp saimniecības "Rāmava" laukiem un lielceļa atzarojumu no Rīgas – Bauskas šosejas uz Katlakalnu, 300 m attālumā no šosejas cilvēki uzgāja samērā svaigu atkritumu izgāztuvi. Tur izgāztas vairākas autokravas ar apvienības "Radiotehnika" ražošanas un sadzīves atkritumiem. Radiodetaļas, plastmasas atkritumi, korpusu dekoratīvās lentas, plakāti un citi materiāli norāda, ka to saimnieks atrodas bijušajā Radiotehnikas ielā 41. (..)
Šodien mūsu Pierīgas mežu stūri un maliņas ir pielūžņoti. Dabas piegānīšana turpinās arī neatkarīgajā Latvijā. Sekas jūtamas, jo arvien biežāk cilvēki saindējas ar sēnēm, kuras agrāk vienmēr bijušas ēdamas, bet tagad pēkšņi kļūst neēdamas. Jo nav zināms, kas ir augsnese sastāvā, no kuras tās barojas." (1991.g. 17. oktobrī)
Pirms 30 gadiem
"Gaujas nacionālajā parkā ciemiņu netrūkst nevienā gadalaikā. Arī zeltainā rudens atpūtas dienās daudzās parka vietās ir patīkami uzturēties. Līgatnes zonā var izstaigāt takas, ko izveidojuši parka darbinieki speciālisti. Neliels celiņš ielokās priežu silā, pēc tam varenu egļu mežā. Tas aizved pie stirnu iežoga. Dzīvnieki parasti uzturas pie barības nojumes vai koka pavēnī. Pašlaik aplokā dzīvo vēl divi alnēni Ansis un Mārcis. Viņus aprūpē Gaujas nacionālā parka darbiniece Velga Vītola." (1986.g. 14. oktobrī)
Pirms 40 gadiem
"Septiņdesmito gadu sākumā toreizējam kolhoza "Ādaži" priekšsēdētājam J. Kukielim izdevās realizēt ieceri – palaist kartupeļu pārstrādes līniju. Taču tā vēl neatbilda modernās lielražošanas apstākļiem. Tāpēc saimniecība gādāja par jaunām mašīnām, kam būtu lielāka jauda un pie kurām strādāt arī būtu ērtāk.
Nu pienākusi diena, kad jaunais lauksaimniecības produktu pārstrādes cehs stājas ierindā. Kolhozniekiem un viesiem, ko bija pulcējis šis notikums, ir svētku noskaņa. Te kā rūpnīcā – gaišs, ar automātisko kartupeļu pārstrādes līniju iekārtots cehs. Visi, arī ciemiņi, baltos virsvalkos. Mūzika, ziedi.
Vajadzīgas tikai astoņas minūtes, un no zemēm aplipušiem bumbuļiem glītās plastmasas kulītēs sabirst kartupeļu salmiņi – eļļaini, viegli sālīti, garšīgi. Visu paveikusi modernā līnija, cilvēks tikai seko tās darba režīmam un nospiež vajadzīgo pogu." (1976.g. 14. oktobrī)
Pirms 50 gadiem
"Koks vēl kavējas pēdējās dzeltenās lapas, lietu un drēgnumu brīžiem nomaina atvasaras siltums. Bet Siguldas bērnu sporta skolas jaunie slēpotāji ar visu bruņojumu – lecamām slēpēm – jau dodas uz treniņiem. Viņiem ziema sākusies. Par to gādājuši jaunā tramplīna būvētāji, kas tam uzklājuši mākslīgā sniega segumu. (..) Pirmie lēcieni jau notikuši – tramplīnu izmēģinājuši sporta skolas treneris Jānis Veismanis un republikas lēcēju izlases dalībnieks Harijs Liljē. Viņu novērtējums – teicami." (1966.g. 26. oktobrī)
Pirms 60 gadiem
"Dārzu mēnesi atzīmējis arī Rīgas mežsaimniecības Zaķu mežniecības kolektīvs. Mežzinis b. Priede, mežsargs b. Pampovs, kā arī kadru strādnieku iedēstījuši Zaķumuižas ceļa trešā kilometra teritorijā 40 bērzus. Bez tam kadru strādnieku kopējā dzīvojamā mājā Kākciema ciema "Mežragos" uzsākta dārza izveidošana. Tajā iedēstīti pirmie desmit ogulāju krūmi. Dārzs, kura platība paredzēta 300 kvadrātmetru, iežogots ar sētu." (1956. g. 28. oktobrī)
