Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu par TUA tirgošanas programmas rezultātiem un īstenošanas gaitu. Ziņojumā secināts, ka ekonomiskais ieguvums no TUA pārdošanas ārzemniekiem 2015. un 2016. gadā ievērojami samazinājies, jo sarucis TUA pieprasītāju skaits. Ja 2014. gadā tādu bija 2532 (bez ģimenes locekļiem), tad 2015. gadā tikai – 398.
Izvērtējot saņemtos pieteikumus, Drošības policija 2015. gadā rosināja nepiešķirt TUA 38 ārzemniekiem, kas ir četras reizes vairāk nekā 2014. gadā. Komisijas sēdē DP pārstāvis norādīja, ka atteikumi pārsvarā saistīti ar potenciāliem draudiem valsts drošībai, ko šīs personas varētu radīt.
Vienlaikus 2015. gadā DP uzsāka atkārtoti izvērtēt tos ārzemniekus, kuri TUA saņēma pirms pieciem gadiem un kuriem bija jāveic pārreģistrācija. Veicot šo personu pārbaudi, DP pieņēma lēmumu anulēt TUA 25 personām. Vidēji atteikumu īpatsvars pārsniedz 10% no TUA pieteikumiem.
Saskaņā ar MK informatīvo ziņojumu no 2011. līdz 2014. gadam TUA programmas ietvaros Latvijā ieradušies 6516 investori (neskaitot ģimenes locekļus). "Var secināt, ka arī starp viņiem, ņemot vērā DP pieredzi, aptuveni 10% ir tādi, kas rada draudus valsts drošībai", norādīja Edvīns Šnore. "Runa ir par 650 un vairāk personām, no kurām lauvas tiesa ir Krievijas pilsoņi. Viņu atrašanās Latvijā šodienas ģeopolitiskajā situācijā rada īpašu drošības risku. Tas tikai pierāda, ka NA iebildumi pret TUA tirgošanas programmu ir bijuši pamatoti."
No 2015. gada 1. janvāra spēkā stājies Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punkts – iespēja pieprasīt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ārzemnieks iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksā valsts budžetā 25 000 eiro.
Komisijas sēdē Valsts kases pārstāvis norādīja – ja tirgus situācijas attīstība finanšu tirgos turpināsies likmju samazināšanas virzienā, valsts ieguvums no bezprocentu obligāciju turpmākā piedāvājuma vairs nebūs ekonomiski pamatots.
Lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžeta bilanci un saglabātu arī ekonomisko ieguvumu no valsts bezprocentu obligāciju emisijas, no ārzemnieka, kurš Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā veic valsts bezprocentu obligāciju iegādi, būtu jāpieprasa lielāka iemaksa valsts budžetā – šādu viedokli Saeimas komisijas sēdē pauda Valsts kases pārstāvis.