Secinājumi ir līdzīgi. Tāpat kā katrā klasē parasti ir skolēni, kuri ir delverīgāki par citiem un kuriem grūti nosēdēt mierā, arī vecāku vidū gandrīz vienmēr ir kāds, kurš nav mierā ar skolā notiekošo. Ir labi, ja vecāki seko līdzi bērna skolas gaitām un izsaka savu viedokli, bet ir svarīgi, kādā formā un ar kādu attieksmi tas tiek darīts.
Diemžēl brīžam jūtams, ka vecāki savā runasveidā un attieksmē pret skolotājiem ir diezgan nepieklājīgi. Lai kādi būtu iebildumi pret skolotāja darbu, vienmēr ir iespējams tos izteikt pieklājīgā un konstruktīvā veidā.
Kādas mācību iestādes vadītāja privātā sarunā atzina, ka šogad mācību gads iesācies tik grūti kā nekad. Proti, ir vecāki, ar kuriem skolotājiem ir ļoti grūti saprasties, un rezultātā jūtīgākas dvēseles pat raudājušas pēc sarunām ar viņiem. Nevis ir viens skolotājs, ar ko vecākiem ir problēmas, bet ir konkrēti vecāki, kas augstos toņos protestē pret notiekošo.
Piemēram, tas, ka bērniem skolā neļauj lietot mobilos tālruņus, tiek uztverts bezmaz kā cilvēktiesību pārkāpums. Savukārt bērnudārzā, kurā ir grupiņa bērniem ar īpašām vajadzībām, kāda mamma no citas grupas izrāda neapmierinātību, ka viņas "normālais" bērns tiek laists spēlēties kopā ar "īpašajiem" bērniem, kuri slikti ietekmējot viņas lolojumu.
Kopumā, protams, atbalstu vecāku iesaisti mācību procesā, jo, tikai sadarbojoties skolai un ģimenei, var panākt vislabāko rezultātu. Sadarbības prasmi skolā mācās arī bērni, un tas nemaz nav tik viegli. Piemēram, ne mazums dzirdēts, ka pirmajās klasītēs (un dažreiz arī vēlāk) skolēniem sanāk vienam otru tā stiprāk pagrūst vai sakauties. Protams, ka konfliktus risināt nav vienkāršs uzdevums. Tāpēc mums, vecākiem, jārāda piemērs, kā strīdēties konstruktīvi un ar cieņu pret otru cilvēku.
Skolotāja darbs mūsdienās kļūst arvien sarežģītāks. Vairs nepietiek ar to, ka skolotājs stāv klases priekšā un māca iepriekš sagatavoto vielu. Ir jāmeklē jauni, aizraujoši veidi, kā pievērst bērnu uzmanību mūsdienu tviteru un feisbuku laikmetā, jāprot rast kontaktu ar katru bērnu individuāli, reizēm diferencējot mācību uzdevumus, bērnos jāveicina radošums, jāveic valstiskā un tikumiskā audzināšana, jāspēj sadarboties ar vecākiem, jāuztur kārtībā dokumenti un vēl, un vēl. Turklāt vēlams klasē vienmēr būt labā noskaņojumā. Ar vecākiem esam runājuši, ka skolotājam jābūt īstam pārcilvēkam, lai spētu izpildīt visu, ko no viņa sagaida.
Ņemot šo visu vērā, daži vecāki ir teikuši, ka nemūžam neizvēlētos skolotāja profesiju. Taču tā varētu teikt par ikvienu profesiju, jo katram ir savs aicinājums. Ir teiciens, ka draugus varam izvēlēties, bet radus ne, tos iedod Dievs. Arī savu bērnu skolotājus bieži vien izvēlēties nevaram, tāpēc ir jāmācās saprasties ar tiem, kas ir. Un, ja arī mums ir kādi iebildumi pret skolotāja darbu, sāksim ar paldies par labo, ko viņš devis mūsu bērniem. Jo labo var atrast vienmēr.