05.07.2012 12:22

Saldējums, cīsiņi un toksiskie atkritumi

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Samazinot PVN likmi par nieka procentu, pircēju ikdienas ieradumi nemainīsies, jo cenas būs, kādas bijušas.

Sabiedriskajā telpā izskanējis viedoklis, ka žēlīgi atmestais procents izšķīdīs bezjēgā un drīzāk vajadzēja tiešā veidā atvieglot iedzīvotāju finanses, samazinot darbaspēka nodokļus un pirmkārt pastutējot tos, kam zemākas algas. Visticamāk, par kādu santīmu lētāka šomēnes kļuvusi Mārupes uzņēmuma "Sidrabjērs" jēra gaļa, kas mūsu veikalos pelnīti maksā vairāk par "Vācijā augušu cūkgaļu".

Tendences gan liecina, ka arī lielražotāji kļūst arvien bioloģiskāki. Vēl nesen tikai mazie pārtikas uzņēmumi demonstrēja atteikšanos no pārtikas piedevām, ar to pamatojot produktu kvalitāti un reizē dārdzību. Taču šopavasar arī lielražotāja saldējums pazaudējis E vielu buķeti. Lielveikalā var dabūt pat masām ražotos cīsiņus, kuri pārmaiņas pēc ražoti no gaļas un bez aizdomīgu piedevu virtenes, no E vielām sākuši izvairīties arī lielie maizes cepšanas uzņēmumi.

Tagad eko produkti mācās iedzīvoties parasto pārtikas preču plauktos, un pircējiem jāiemanās tie atpazīt. Lauku uzņēmējiem atkal nāksies lauzīt galvu, jo izmēros lielākie konkurenti centīsies vērtīgo bioloģiskās pārtikas nišas deķi vilkt uz savu pusi.

Kamēr Vangažu "Blomu" saimnieks zemenes audzē biezā zālē, Olaines pusē cilvēki dzīvo blakus vienam no piesārņotākajiem objektiem Eiropā – toksisko atkritumu piegāztam laukam. Tas ir tāpat kā turēt maizes skapītī žurku indi. Cilvēkiem bail dzert ūdeni un bērnus mazgāt. Tur līdz bioloģiskumam vēl tāls ceļš ejams.