Manuprāt, nevajadzētu aizrauties ar emocionālām galējībām. Katram kokam divi gali. Šī ir laba mācība, lai apzinātos dažas patiesības, kuras nedrīkstam ignorēt migrācijas politikas izpratnē un veidošanā.
Pirmkārt. Jaunākie notikumi vēlreiz apliecina, ka migrantu sadalījums brīvprātīgi obligātajās "kvotās" ir tikai problēmas pārbīdīšana no vienas vietas uz citu, kur tā apaug ar jaunām problēmām. Tie, kuriem sapņu zeme ir Vācija, uz turieni arī neapturami tieksies. Ja labklājības ziņā migrantus pacelsim izredzētā statusā attiecībā pret Latvijas maznodrošinātiem cilvēkiem, tas pamatoti radīs sociālo spriedzi, un galu galā nesniegs apmierinājumu arī lielai daļai migrantu, kuri ir ļoti prasīgi.
Otrkārt. Nebūtu vietā arī skaļš pārsteidzīgs prieks, ka ar divdesmit patvēruma meklētājiem no Latvijas uz Vāciju ir aizbraukušas visas migrantu problēmas. Vēl jau nezinām, vai viņi aizbraukuši uz neatriešanos. Nebūtu arī prātīgi cerēt, ka tā cauri Latvijai "izmigrēs" vēl seši simti no Itālijas, Grieķijas un Turcijas pārvietojamo personu. Un pavisam nebūtu prāta darbs signalizēt gan Eiropai, gan migrantiem, ka nu Latvija ir migrācijas zelta koridors, lai sasniegtu Vāciju vai kādu citu sapņu zemi.
Treškārt. Valsts tērē lielus gan Latvijas, gan Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļus, kuru mērķis ir patvēruma meklētāju ietveršana sabiedrībā, proti, viņi strādā un dzīvo paša apmaksātā mājoklī. Ja tas nenotiek, tad līdzekļi ir tikuši tērēti bezjēdzīgi. Tā šobrīd ir.
Ceturtkārt. Mums tomēr nevajadzētu notrulināt cilvēcisko izjūtu līdz "visi viņi tādi" līmenim. To atgādina cilvēki, kuri diendienā ir kopā ar patvēruma meklētājiem Muceniekos. Lai gan lielākā daļa no patvēruma meklētājiem neapturami tiecas uz labāku dzīvi kaut kur Vācijā, tomēr ir arī gadījumi, kas pelnījuši daudz dziļāku cilvēcisku iejūtību, nekā uz dīvāna pie TV ekrāna visus viņus pārmest vienai kārtij.
Kopsavilkums. Eiropas Komisijas migrantu "kvotu" politika ir neveiksmīgs problēmas risinājums, kas tikai rada jaunas problēmas. Taču mūsdienu pasaulē mums jābūt gataviem nemitīgām krīzes situācijām. Un tagad ir brīdis gūt mācību daudz sarežģītākiem notikumiem, kas neizbēgami sekos. Pasaule vienkāršāka nekļūs.