Visa pamatā – paša pieredze
Uģis Pīrs ir diplomēts interjera dizainers, bet pamazām vien viņam atklājies ceļš uz ceriņu pasauli. Tas sācies ar lauku īpašuma iegādi Piebalgas pusē – Zosēnos. Māju nopirkuši uz pusēm ar draugu ģimeni, bet vēlāk, jau 90. gadu vidū, atklājies, ka mājai "līdzi nāk" veseli 30 hektāri zemes. Bijis jādomā, ko ar to iesākt – audzēt graudus, aitas vai darīt ko citu. Radusies ideja par stādu audzētavu, bet izšķirošais pavērsiens bija tikšanās ar dendroloģi Aiju Kaškuri. Un tā jau kopš 2002. gada Uģim Pīram Zosēnos – Latvijas aukstumpolā – ir pašam sava stādu audzētava, kurā tiek audzēti 54 šķirņu ceriņi.
Ceriņu audzēšana sākusies ar dažām kastēm Amūras ceriņu stādu, ko viņš iestādījis uzartā laukā pie mājas. Sākumā ceriņu audzēšana bijusi vien vaļasprieks, bet tagad tā kļuvusi par nopietnu darbu, kas turpinās jau 14 gadus. Šajā laikā izlasītas daudzas grāmatas par ceriņu audzēšanu, uzklausīti speciālistu padomi, bet galvenais, kā atzīst U. Pīrs, ir paša uzkrātā pieredze.
Ceriņi visās varavīksnes krāsās
Uģis Pīrs stāsta, ka pasaulē esot desmitiem ceriņu sugu un aptuveni 2,5 tūkstoši to šķirņu. Lielu ieguldījumu vietējo ceriņu šķirņu veidošanā sniedzis Dobeles dārznieks Pēteris Upītis, kurš sapņojis par Latviju kā ceriņu lielvalsti.
"Latvijā ir daudz dažādu – skaistu un smaržīgu – ceriņu. Taču nav daudz vietu, kur vienkopus varētu aplūkot to daudzās šķirnes. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es veidoju pats savu ceriņu audzētavu," stāsta U. Pīrs.
"Ceriņi nav tikai balti vai violeti, tie zied septiņās krāsās. To ziedi ir balti, violeti, zili vai zilgani, sārti un sarkanīgi, pat purpura krāsā. Arī katrā krāsu grupā ir dažādas nianses. Baltajiem ceriņiem ziedi ir gan koši balti, gan krēmīgos toņos, ir arī tādi, kas atgādina ābeļziedus, piemēram, šķirne 'Krasavitsa Moskvi'."
Ceriņu audzētājs teic, ka ceriņus var stādīt pa vienam vai grupās atkarībā no tā, cik liels ir dārzs. Var veidot dzīvžogus. Arī grupas var veidot dažādi – izvēloties tikai baltos, violetos vai sārtos ceriņus, var arī ņemt vērā to, ka viens krūms ziedēs agrāk, cits – vēlāk, viens smaržos vairāk, cits mazāk, viens izaugs stāvāks, cits būs zemāks un kuplāks, atšķirsies arī lapojums.
"Jāatceras, ka ceriņi sāk ziedēt piektajā, sestajā gadā, bet jau pieminētie Amūras ceriņi – septītajā, pat astotajā gadā. Kad ceriņu pārstāda, tas ieslīgst tādā kā miera periodā un kādu laiku neaug, tam ir jāiejūtas jaunajā vietā. Pērkot ceriņu stādus, vajadzētu pasekot līdzi tam, lai stādam būtu konkrētās šķirnes apraksts, arī foto. Ar laiku var aizmirsties, kas iestādīts, un, ceriņam sākot ziedēt, var būt pārsteigums," atgādina U. Pīrs.
Pērkot ceriņus, cilvēki parasti jautā, kādi tie izskatīsies dabā. Ir šķirnes, kuras izaug ļoti lielas, bet, piemēram, baltie ceriņi 'Mazais princis' būs 170 centimetru augsti. Ir arī tā sauktie pundurceriņi, kas augstumā sasniedz tikai 80–120 centimetru.
Kādreiz ceriņus pārsvarā pavairoja potējot, tāpēc veciem ceriņu krūmiem, kam savulaik bijuši purpursarkani ziedi, tagad tie nereti kļuvuši violeti. Tā notiek, ja ceriņu krūms vairs netiek kopts un no pamata patsakņa aug mežeņi, kas pārmāc kultivēto augu. Savukārt no audu augu kultūrām jeb meristēmām audzētie ceriņi gadiem ilgi aug vienādi, spēcīgi un skaisti.
Nešauboties par to, ka ceriņiem ir vieta arī Pierīgas dārzos, U. Pīrs ir gatavs piedāvāt Vidzemes ceriņu stādus ne tikai cilvēkiem, kuri grib iekopt savu dārzu, bet arī stādaudzētavu īpašniekiem kā papildinājumu stādaudzētavas sortimentam vai tirgotājiem.
"Ceriņi cilvēkus priecēs vienmēr, jo īpaši tie, kas nebaidās Latvijas ziemas un atbilst šķirnes aprakstam. Es priecātos, ja katram latvietim būtu pa savam ceriņu krūmam," teic Vidzemes ceriņu audzētājs Uģi Pīrs un aicina ielūkoties interneta vietnē www.vidzemescerini.lv vai rakstīt vēstuli uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..