Problēma ir globāla mēroga. Saskaņā ar Antibiotiku rezistences uzraudzības biedrību, ko vadu, pret medikamentiem rezistentas infekcijas katru gadu nogalina apmēram 700 000 cilvēku. Ja problēma netiks risināta, ap 2050. gadu ik gadu apmēram 10 miljoni cilvēku mirs no infekcijām, kas reiz bija ārstējamas.
Lai koordinēti cīnītos ar antibiotiku rezistenci, svarīgi izstrādāt jaunus medikamentus, taču ar to vien nepietiks. Mums arī jāsamazina antibiotiku patēriņš un jāveicina izpratne, ka reizēm tās nodara vairāk ļauna nekā laba. Pēc aptuveniem aprēķiniem, gandrīz puse no izrakstītajām antibiotikām ASV tiek lietota nepamatoti. Tāpēc nav brīnums, ka antibiotiku rezistence tik strauji pieņemas spēkā.
Lai šo tendenci izmainītu, svarīgi uzlabot cilvēku izpratni par antibiotiku darbību. Lielākā daļa cilvēku vai nu vieglprātīgi izturas pret iespējamo antimikrobu rezistenci vai arī nepareizi uzskata, ka rezistents kļūst konkrētais cilvēka ķermenis, nevis pašas baktērijas. Ja cilvēki labāk sapratīs, kā darbojas antibiotikas un kā tās efektīvi lietot, viņi tās lietos daudz atbildīgāk.
Mums vajadzīgas līdzīgas kampaņas kā Austrālijā, kur tika izsludināts īsfilmu konkurss par šo tēmu. Rezultātā tika radītas vairākas asprātīgas filmiņas, kas īsi un saprotami skaidroja, kādas ir tipiskākās kļūdas antibiotiku lietošanā. Šādas kampaņas jāveido visā pasaulē.
Pesimisti teiks, ka ieradumus ir grūti mainīt, sevišķi tad, ja jāskaidro zinātne par baktērijām neizglītotai auditorijai. Šāds domu gājiens man atgādina cinisko stāstu par to, ka zāles pret HIV nevarot dot Āfrikas iedzīvotājiem, jo viņiem neesot pulksteņa, lai varētu tās precīzi trīs reizes dienā iedzert.
Patiesībā pētījumu dati rāda, ka āfrikāņi perfekti spēj izpildīt medikamentu lietošanas plānus. Bieži vien viņi ir apzinīgāki nekā Ziemeļamerikas iedzīvotāji.
Katru gadu 1.decembrī ir Pasaules AIDS diena, kas pievērš pasaules uzmanību šai tēmai. Nepieciešamas tādas pašas pūles, lai darītu zināmus antibiotiku rezistences riskus. Eiropas Antibiotiku diena 18. novembrī varētu būt labs sākums, taču mums jāmeklē arī jauni radoši veidi, kā izplatīt vajadzīgo informāciju.
Tehnoloģiju attīstība dod mums plašas iespējas tieši vērsties pie cilvēkiem. Ap 95 % ķīniešu un 75 % indiešu regulāri lieto mobilos tālruņus. Īsziņu nosūtīšana varētu būt ātrs un iedarbīgs informācijas nodošanas veids. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka 90 % īsziņu tiek izlasītas trīs minūšu laikā no saņemšanas brīža.
Sociālie tīkli ir vēl viens iedarbīgs un salīdzinoši lēts rīks, ar kura starpniecību sasniegt miljoniem cilvēku. Ķīnā, valstī ar pasaules lielāko interneta lietotāju skaitu – 641 miljons – 80 % mediķu izmanto viedtālruņus profesionālajām vajadzībām, tai skaitā, sniedzot konsultācijas un ieteikumus pacientiem caur sociālajiem tīkliem. Dažiem no ārstiem ir miljoniem sekotāju. Iesaistot šīs interneta zvaigznes pacientu izglītošanā par antibiotiku rezistenci būtu aizraujoši.
Piemērus var ņemt arī no vairākām pretsmēķēšanas kampaņām.
Dažās valstīs labākais veids, kā cīnīties ar antibiotiku rezistenci, būtu samazināt infekciju izplatību un samazināt medikamentu lietošanu, mudinot cilvēkus mainīt savus ikdienas ieradumus. Regulāra roku mazgāšana tam ir labs sākums. Indijā kādas kampaņas ietvaros izmantoja attēlus ar cilvēkiem antisanitāros apstākļos, lai mudinātu iedzīvotājus vairāk mazgāt rokas. Kampaņas rezultātā dažādās vietās roku mazgāšanas biežums pieauga līdz pat 30 %.
Globāli centieni veicināt izpratni par antibiotiku lietošanu neizmaksātu ne tuvu tik, cik izmaksā jaunu zāļu izstrāde. Turklāt jauni medikamenti tirgū varētu parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Visām valstīm steidzami jāuzsāk izglītojošas kampaņas, lai skaidrotu situāciju. Kopā mēs varam mainīt savus nelāgos antibiotiku lietošanas ieradumus.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright Project Syndicate 2016 – Using Antibiotics Wisely