"11.augustā Ropažu novada Domes priekšsēdētājs Ivars Gailītis, vietnieki Ivo Skudiķis un Zigurds Blaus, izpilddirektors Juris Putniņš un Būvvaldes vadītāja vietniece Renāte Gremze apmeklēja Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki", kur tikās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" un Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāvjiem, lai apspriestu iespēju Muceniekos izveidot dienas centru jauniešiem brīvā laika pavadīšanai un dažādu sabiedrisko aktivitāšu veikšanai. [..] Klātesošie atzina, ka doma par šāda dienas centra izveidi visiem liekas pievilcīga arī tādēļ, ka centru varētu izmantot arī patvēruma meklētāji un tādējādi, iespējams, uzlabotos savstarpējā saskarsme un komunikācija starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem." (2011. gada 16. augustā)
Pirms 10 gadiem
"Pirmdienas pievakarē orientēšanās kluba "Kāpa" jaunieši Tamāras Kosmačevas vadībā rīkoja Ummja ezera krasta sakopšanas talku. Pāris stundu laikā, apsekojot apmēram vienu trešdaļu ezera piekrastes, tika piepildīti 111 dažāda lieluma atkritumu maisi. Savāktā draza pagaidām atstāta ezera piekrastē, bet tuvāko dienu laikā to sola izvest "Carnikavas Komunālserviss". Pēc RAA novērojumiem cilvēki ezera piekrastē lielākoties atstājuši vienreiz lietojamos traukus, dažādu ēdienu un dzērienu iepakojumus, kā arī higiēnas preces. Interesanti, ka daļa atpūtnieku pat izrādījusi labo gribu – atkritumi sakrauti lielveikalu iepirkumu maisos –, tomēr aiznest tos līdz automašīnai un izvest no meža attapies tikai retais." (2006. gada 24. augustā)
"Mālpils lauksaimniecības tehnikuma neizmantotajās telpās top Mālpils internātskola. Apraudzīt, cik tālu pavirzījušies darbi, devas Rīgas rajona Skolu valdes priekšsēdētājs Oļģerts Lejnieks un rajona pašvaldības uzņēmuma "Celtnieks un apgāds" direktors Roberts Sakovičs. [..] 1. septembrī Mālpils internātskolā mācīsies ap 100 bērnu – pārsvarā no sociāli maznodrošinātajām ģimenēm un bāreņi. Internātā būs jauka dzīve mazās, mājīgās, trīs- un četrvietīgās istabiņās un bezmaksas ēdināšana." (1996. gada 10. augustā)
"Dainu kalns skan arī šajā vasarā. Ik svētdienu pāri Gaujas krastiem aizšalc tautasdziesmas. Kā pirmie kalnā dainoja mūsu rajona Dziesmu svētku viesi: Kauņas koris "Gintaras", Pērnavas kamerkoris "Mattone" un kamerorķestris. [..] Jaunos dziesmotos pasākumus organizē Siguldas novadpētniecības muzeja darbinieces. Padomju perioda nodaļas vadītāja Valda Ratniece ierosmi šādiem koncertiem guvusi kaimiņrepublikā Igaunijā. To sekmīgi realizē zinātniskā līdzstrādniece Valda Buņķe, sazinoties ar atsaucīgajiem vokālajiem un folkloras ansambļiem no visiem novadiem. [..] Ļoti atsaucīgās un uzņēmīgās Ainas Salmanes vadītās "Senlejas" dziedātājas lolo ieceres par plašākām dziesmu un rotaļu pēcpusdienām, kurās piedalītos Dainu kalna apmeklētāji. Arī šīs vasaras koncertos klausītāji atsaucīgi iejutās noskaņās, bija brīvi, atraisīti." (1986. gada 26. augustā)
"Putnu paraugfabrikas "Ķekava" pašu spēkiem iekārtotajā šautuvē rit Rīgas rajona mednieku un makšķernieku biedrības nodaļas ceļojošā kausa izcīņa šaušanā pa kustošo mērķi – meža cūkas maketu. Startē 41 dalībnieks no septiņām komandām. Komandu vērtējumā pirmo vietu un ceļojošo kausu iegūst putnu paraugfabrikas "Ķekava" komanda ar 372 punktiem no 500 iespējamiem. Otrie ir baldonieši ar 306 punktiem, 3. vietā – Inčukalna komanda ar 298 punktiem. Finālā individuāli šaušanā pa kustošo mērķi – meža cūkas maketu – uzvar putnu paraugfabrikas "Ķekava" komandas loceklis Ēriks Freimanis, izšaujot 171 punktu no 200 iespējamiem." (1981. gada 8. augustā)
"Kad rajona izpildu komitejas iekšlietu daļas ugunsdrošības uzraudzības nodaļas, lauksaimniecības pārvaldes, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un redakcijas pārstāvji kārtējo reizi pārbaudīja kolhozus "Sarkanais strēlnieks", „Baldone", „Ķekava" un Bulduru sovhoztehnikumu, atklājās arī diezgan daudz paviršību un neizdarību. [..] Daudzām saimniecībām derētu pamācīties, kā jārūpējas par ugunsdrošību, Bulduru sovhoztehnikumā. Centra kaltē visos trijos stāvos iekārtots ūdensvads ar ugunsdzēsības šļūtenēm. Atliek tikai ēkas ārpusē pieslēgt motorsūkni ar pievadu vai pievienot autocisternu, un nelaimi jebkurā mirklī var novērst, nestiepjot pa kāpnēm šļūtenes un tādā veidā nekavējot laiku. Teicami iekārtota degvielas noliktava." (1976. gada 21. augustā)
"Šajā sezonā starp Rīgu un Siguldu sācis kursēt neparasts vilciens. Ārēji tas atgādina elektrovilcienu, tikai tas brauc pa līnijām, kur, lai kā skatītos, kontaktvadus, no kuriem elektromotori saņemtu enerģiju, neredz. Tas ir tā saucamais kontaktvadu – akumulatoru elektrovilciens. Par enerģijas avotu braucienam posmā Rīga–Sigulda kalpo īpašas akumulatoru baterijas, kuras uzpilda braucienos pa kontaktvadu līnijām. Tā, piemēram, pēc atgriešanās no Siguldas akumulatorvilciens dodas uz Sloku, atpakaļ uz Rīgu, tad vēlreiz līdz Dubultiem. Nonākot atpakaļ Rīgā, enerģija, lai dotos kārtējā braucienā uz Siguldu, akumulatoros atkal ir pa pilnam." (1966. gada 7. augustā)
"Tur, kur tagad izaudzis un vēl tālāk aug un pilnveidojas kūdras fabrikas „Baloži" strādnieku ciemats, pirms gadiem 15 bija mežs. Sākdamies tūlīt aiz Rīgas robežas, tas starp Bauskas un Jelgavas šosejām aizstiepās tālu Plakanciema virzienā. Buržuāziskās Latvijas laikā šeit bija liela zvēru un putnu bagātība, tādēļ tika rīkotas medības diplomātiem uz citiem "dižvīriem". 1945. gadā šeit ieradās pirmie celtnieki, kuru vidū bija arī pašreizējās kūdras fabrikas "Baloži" kapitālās celtniecības daļas priekšnieks R. Rozenfelds. [..] Par ciemata celšanu sāka domāt tūlīt pēc tam, kad tika izlemts "Baložos" izveidot plašu kūdras rūpniecības uzņēmumu. Bija skaidrs, ka tā daudzos strādniekus nevarēs izmitināt kara laikā uzbūvētajās barakās. [..] Pie darba stājās celtnieki, un jau 1949. gadā ekspluatācijā tika nodotas pirmās astoņu dzīvokļu mājas. To skaits pieaug gadu no gada. (1956. gada 12. augustā)