"20. augustā plkst. 1 naktī pie radiotranslācijas torņa raidītāja Ulbrokā atbrauca viena tankete un slēgtā mašīna ar karavīriem. Pēc neilga laika raidītājs un tehniskās telpas tika ieņemtas. Pie raidītājiem un pultīm izvietoti posteņi.
Ir pieņēmumi, ka radiocentra priekšnieks Skorobogadska k-gs no rīta devies uz darbu un plkst. 11. vēl atradies savās darba telpās.
Otrdien no rīta piezvanīju uz LTF mītni informācijas centra vadītājai un bijušajai kolēģei Ingrīdai Smitei, vai vēl dzīve un vesela.
Viņa pastāstīja, ka vakarnakt OMON iebrukuma laikā Vecpilsētas ielā bijuši vairs četri puiši. No melno berešu apciemojuma visvairāk cietis Ingrīdas vietnieks Jānis Lūsis. Tam šautenes laidnes sitiens sejā atstājis brūci, kurai vēlāk ārsts uzlicis četras šuves.
Omonieši meklējuši LTF arhīvu. Kad viņiem pateikts, ka arhīva te vairs nav, izdemolējuši telpas. Nākamā dienā LTF mītne atkal bija atvērta, un cilvēki atviegloti uzelpoja, redzot, ka virs ieejas vēl arvien plīvo valsts karogs.
Taču LTF valde paredzējusi arī darbības iespējas nelegālos apstākļos.
Pusdienlaikā palūdzu kolēģi aiznest uz rajona miliciju apstiprināšanai "Rīgas Apriņķa Avīzes" zīmogu. Taču Zaščirinska kunga padotais J. Gecevičs (ja pareizi izlasu rakstīto) atteicis šo formalitāti nokārtot, iekams mūsu iesniegumā nebūšot teikts, ka zīmogs būs latviešu un krievu valodā.
Atļāvos otrreiz biedru Geceviču netraucēt. Kā būs ar mūsu avīzi, nezinu.
Sazinājāmies ar siguldiešiem. Kā zināms, desantnieki ieņēmuši pretī TV retranslācijas tornim esošo speciālo sakaru centru. Pilsētā, vismaz līdz trešdienas pusdienlaikam, esot mierīgi. Vietējais PSRS armijas nelielais garnizons, pārsvarā sakarnieki, izturoties mierīgi, pilsētas ielās neesot manīti.
Satraukums radies no citurienes vasaras atvaļinājumos atbraukušo tūristu vidū. Kopš pirmdienas nakts faktiski nav sakaru ar Krievijas pilsētām. Katrs, arī ģimenes ar bērniem, pats cenšas tikt projām. Tūrbāzes darbinieki, vadoties no tīri cilvēciskām pozīcijām, nolēmuši, neraugoties uz izsludināto streiku, viesus gan barot, gan palīdzēt viņiem tikt mājās.
Kopējā sanāksmē Siguldā reģiona LNNK, Pilsoņu komitejas un Daugavas Vanagu pārstāvji pieņēmuši aicinājumu rajona iedzīvotājiem un minēto kustību organizāciju biedriem. Ieteikts būt izturētiem un apdomīgiem, neprovocēt desantniekus. Galvenais – katra individuāla nesadarbošanās ar varas uzurpatoriem, ja tāda situācija radīsies. Jāboikotē pučistu cenzētie izdevumi. Siguldieši cer, ka "Darba Balss" redakcija nepiekritīs sadarboties ar iespējamiem jauna režīma ieceltiem cenzoriem un pārvaldniekiem, un vietvalžiem.
Aicinājumā uzsvērts, ka ne Krievijas, ne Ukrainas, ne Kazahijas, ne citu republiku demokrātiskie spēki pučistus neatbalsta, nemaz nerunājot par Baltijas valstīm. Spēka un varas izmantošanu upuri arī Rīgā liecina par pučistu un reanimējušos boļševiku aizvien pieaugošo niknumu un pašizolēšanos. Neraugoties uz dažiem vārgiem ziediņiem, kas bija šorīt uzlikti uz bruņutransportiera, brutālam spēkam nav bijis un nekad nebūs spēka iznīcināt patiesību un gara gaismu."
(materiālus vāca Gunta Šmidre, Silvija Veckalne un Juris Veitners)
