Viņam pat varētu patikt Trampa uzpūtīgais vadības stils, kas tik ļoti atgādina paša Putina stilu.
Bet, kad viņš attopas no savām fantāzijām, Putins saprot, ka Trampa uzvara novembrī tomēr nevar būt Krievijas interesēs. Līdz ar to Kremlim nevar būt nopietnu plānu – ar digitāliem vai citiem rīkiem – veicināt Trampa uzvaru.
Protams, nav grūti iztēloties, ka krievu hakeriem izdevies iekļūt Demokrātu Nacionālas komitejas serveros vai tajos, kas tiek izmantoti Hilarijas Klintones kampaņā. Izlūkdienesta darbības plānos ietilpst dažādi kiberuzbrukumi valdībai, korporācijām un dažādām politiskām organizācijām. Divdesmit pirmajā gadsimtā Krievijas izlūkdienesti tiktu apsūdzēti profesionālajā neizdarībā, ja viņi necenstos to darīt.
Krievijas līderiem turklāt ir liela vēsturiska pieredze aģitācijā un propagandā jeb "aģitprop", kā viņu padomju priekšteči dēvēja publiskas un slepenas kampaņas, ar kuru palīdzību tika ietekmēts sabiedrības viedoklis citās valstīs. Taču šiem pūliņiem ne vienmēr bijuši panākumi, turklāt Putins saprot, ka Krievijas iejaukšanās citu valstu lietās var izsaukt pretreakciju. Līdz ar to neskaidrs paliek jautājums, cik lielā mērā pie nesen nopludinātajiem dokumentiem vainojama Krievija un cik – "WikiLeaks", kur šie dokumenti parādījās.
Skaidrs ir tas, ka jebkuri racionāli aprēķini parāda, ka Trampa uzvara nav Krievijas interesēs. Protams, būtu interesanti noskatīties, kā mainītos Amerikas politika un kā ASV sabiedrotie neapmierinātībā žņaudzītu rokas, taču Tramps prezidenta amatā padarītu Putina dzīvi daudz grūtāku.
Krievijas svarīgākās intereses ir galvenokārt ekonomiskas, ko nelabvēlīgi ietekmē naftas cenas pazemināšanās, lēnā Eiropas izaugsme un Rietumu sankcijas. Protams, Krievija arī vēlas saglabāt dominanci pār savām kaimiņvalstīm. Kā apliecinājums tam ir notikumi Krimā, ko Tramps nav sevišķi nosodījis. Tāpat Krievijas intereses ir saglabāt vēsturisko ietekmi Tuvajos Austrumos un pie katras iespējas pakaitināt ASV. Šajā ziņā Sīrijas valdošā režīma atbalstīšana ir kā nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.
Taču Krievijas dzīves standartu paaugstināšana ir galvenā prioritāte, ja Putins vēlas ilgstoši saglabāt varu. Pat pirms iebrukšanas Ukrainā Putinam nebija izdevies piepildīt savu 2003. gadā doto solījumu, proti, desmit gadu laikā divkārt palielināt Krievijas ekonomikas apjomus. IKP uz vienu iedzīvotāju Krievijā ir tikai nedaudz augstāks nekā Meksikā. Deklarētie centieni dažādot un modernizēt ekonomiku ir izgāzušies.
Kaut gan īstermiņa Krievijas attīstības stratēģija pamatā balstās uz naftas tirgu, kas nodrošina pusi no eksporta ieņēmumiem, ilgtermiņā Krievijai vajadzēs atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, piesaistīt investīcijas un atkal integrēties globālajā ekonomikā. Lai to varētu izdarīt, pasaules ekonomikai jābūt stabilai un paredzamai. Trampa prezidentūra nozīmētu pretējo.
Protams, pastāv arī scenārijs, kurā personīgā "ķīmija" starp līderiem nostrādā tā, ka Rietumu sankcijas tiek mīkstinātas. Taču jebkurā gadījumā ES sankcijas vairs ilgstoši nevar saglabāties tik stingras, kad ES pametīs Lielbritānija, kas vienmēr iestājusies par striktām sankcijām pret Krieviju.
Prezidente Klintone nepadarīs Krievijas starptautiskās politikas dienaskārtību vienkāršāku, taču vismaz sadarbības nosacījumi būs skaidri. Par spīti kārdinājumam pazemot ASV līderus ar jauniem hakeru uzbrukumiem, Putins neveicinās neko, kas kaut nedaudz palielinātu Trampa iespējas uzvarēt.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright: Project Syndicate, 2016 – What Putin Sees in Trump
08.08.2016 10:38
Kristofers Smārts: Ko Putins saskata Trampā?
Autors Kristofers Smārts, Hārvardas universitātes Kenedija vadības skolas Mossavar-Rahmani Biznesa un vadības centra vecākais līdzstrādnieks
Kristofers Smārts, Hārvardas universitātes Kenedija vadības skolas Mossavar-Rahmani Biznesa un vadības centra vecākais līdzstrādnieks, bijis ASV prezidenta īpašais padomnieks starptautiskajā ekonomikā, darbojies starptautisko investīciju jomā, tai skaitā Krievijā
Project Syndicate
Ir pilnīgi iespējams, ka tad, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins raugās naksnīgajās debesīs un iztēlojas savu sapņu pasauli, viņš smaida, iedomājoties Donaldu Trampu kā ASV prezidentu. Viņam varētu patikt ideja, ka Amerikas prezidents ir koncentrējies uz likumu un kārtību paša mājās, nevis uz demokrātijas ieviešanu citās valstīs.