"Pēc bērnudārza atvēršanas kolchozā "Mārupe" savus mazos tā darbinieču uzraudzībai uzticēja tikai divas mātes, kaut gan mums šajā vecumā ir 31 bērns. Tas izskaidrojams ar dažādiem aizspriedumiem, kādi vēl saglabājušies dažu kolchoznieku apziņā. [..] Bērnudārzā mazie kolchoznieki visu dienu pavada rūpīgo audzinātāju uzraudzībā, mācās pirmās skolas gudrības, kā arī būt sabiedriskiem, savstarpēji izpalīdzīgiem. Šeit viņi saņem arī garšīgu, barojošu uzturu. Vai gan mātei var būt lielāks apmierinājums, kā redzēt savu bērnu laimīgu, viņa sejiņu priecīgi smaidošu?" (1956.g. 20.jūlijā)
"Daugava savus ūdeņus Doles salas augšdaļā līdz šim sadalīja trīs daļās, apskalojot nelielo Mārtiņu salu. Tagad vairs palicis viens tecējums Doles salas kreisajā krastā, bet pati sala kļuvusi pussala, jo to ar Daugavas labo krastu savieno zemes uzbērumi. Rīgas HES celtnieki uzdevumu veica pirms termiņa. Jau agri no rīta tālu pāri Daugavas ūdeņiem aizskanēja vareno pašizkrāvēju motoru rūkoņa. Krava aiz kravas nepārtrauktā straumē sagula Daugavas dzīlēs, centimetru pa centimetram tuvinādamies salai. Darbs norisa divās maiņās. Katrā strādāja pāri par 20 MAZ-205." (1966.g. 15.jūlijā)
"Šī dzīvojamā māja ir ne viens skaistākā, bet arī augstākā kolhoza "Zvejnieks" ciematā. Plašās oranžās lodžijas labi harmonē ar stikla durvīm, kas ved kāpņu telpās. Šajās dienās namā saņēma jaunus dzīvokļus 33 zvejnieku, kuģu remonta ceha strādnieku, celtnieku un citu saimniecības biedru ģimenes. Dzīvokļi ir labi izplānoti, neviena istaba nav caurstaigājama." (1976.g. 22.jūlijā)
"Komjaunatnes triecienceltnē Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ieradušies vērā ņemami palīgi – Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta celtnieku vienība "Atlēts". Viņu vasara, tā sauktais 3. semestris, aizritēs te, mazpilsētas kalnā. Siguldas PMK meistars Ēriks Dārziņš, pats vēl būdams jaunais speciālists, atzinīgi vērtē vienaudžu darbu. "Pirmās nedēļas veikums rāda, ka varēsim sadarboties itin labi. Vienības spēku izmantosim labiekārtošanas darbos, visāda mēroga palīgdarbos. Redzu, ka "Atlētiem" no strādāšanas bail nav."" (1986.g. 29.jūlijā)
"Šogad aprit 55 gadi kopš Raganas kaujas 1941. gada 4. jūlijā. Nu jau astoto gadu šai dienā Inčukalna kapos pie tēlnieka Kārļa Zāles veidotā pieminekļa astoņiem šai kaujā kritušajiem cīnītājiem notiek piemiņas brīdis.[..] Kārļa Zāles veidotais piemineklis Raganas kaujā kritušajiem tika atklāts 1944. gadā. Piecdesmitajos gados to uzspridzināja padomju varas pakalpiņi. Pieminekli atjaunoja 1988. gadā. Savulaik, kā atceramies, šis notikums radīja plašu rezonansi sabiedrībā. Raganas kalnā kritušajiem tika iestādīti astoņi ozoli. Šobrīd zaļo trīs, taču apkārtējo pagastu iedzīvotāji ir solījuši iestādīt pārējos piecus." (1996. g. 13. jūlijā)
"Visa Rīgas jūras līča Vidzemes piekraste ir viena liela peldvieta, turklāt, neraugoties uz politiskajām pārmaiņām, Vidzemes jūrmalu joprojām ciena maskavieši un citi Krievijas atpūtnieki. Daudziem ārzemniekiem patīk, ka daba te ir mežonīga, pirmatnīga. Tomēr citi labprāt vēlētos labiekārtotību un arī apkalpošanu. Saulkrastos tādēļ jau iznomātas pirmās peldvietas saimniekiem, kuri apņēmušies tās labiekārtot un nodrošināt arī kūrviesu apkalpošanu. [..] Saulkrastu pludmalē dzirdama latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, angļu, vācu, zviedru un citas valodas. Kā atzina atpūtnieki, daļa nepieciešamo pakalpojumu šeit jau ir saņemama – var nomāt inventāru, baudīt saldējumu un atspirdzinošus dzērienus, tomēr pilsētas domei būtu nepieciešams parūpēties par Eiropas līmeņa tualešu ierīkošanu." (2001. g. 20. jūlijā)
"Jūnija beigās valdība apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu jeb novadu karti, kas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā paredz izveidot 167 novadus un deviņas republikas pilsētas. Rīgas rajonā šobrīd izveidoti septiņi novadi, aktīvi rit darbs pie citu novadu izveides. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis norāda, ka, izstrādājot novadu kartes projektu, tika ņemti vērā vairāki nosacījumi: teritoriju ilglaicīgas un līdzsvarotas attīstības iespējas, pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, teritoriju lielums, iedzīvotāju skaits, sniegto pakalpojumu sasniedzamība, ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotībā, kā arī blakusesošo pašvaldību intereses. (2006. g. 4. jūlijā)
"6. jūlijā, veicot gājēju celiņa izbūves darbus virzienā uz Ropažu centru, pilskalna tuvumā rakšanas darbu laikā strādnieki uzdūrās akmens krāvumiem. Darbi šajā posmā uz brīdi tika pārtraukti, pieaicināts arheologs un konstatēts, ka, tā kā tuvumā atrodas Ropažu pilskalns, iespējams, atrakta daļa no pils aizsargmūra, par kura esamību līdz šim nekas nav bijis zināms. Stāsta Ropažu novada vēstures pētnieks, vēstures rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" biedrs Andrejs Pravornis: "Tas varētu būt 14. vai 15. gadsimts. [..] Šī ir viena no pils neaizsargātajām vietām, tādēļ, iespējams, te kādreiz bijis pils aizsargmūris, priekšpils vai arī varbūt tornis." (2011. g. 15. jūlijā)
