Dienas laikā ieraudzīt ezi nav lielu cerību, taču reizēm sēņojot vai ogojot mežā var uzdurties zem koka snauduļojošam adatainim.
Bērnu grāmatās ezīši nereti tiek attēloti, uz adatām nesot sēnes vai ābolus. Patiesībā tā nenotiek. Ko vēl zinām par ežiem?
· Lielākais kukaiņēdāju kārtas pārstāvis Latvijā. Ezim ir ļoti kustīgs, allaž mitrs purns. Kājas īsas, nagi gari. Ar vidējo garāko nagu tīra sev adatas. Aste ļoti īsa (ne garāka par paša pēdu).
· Pieaugušam indivīdam var būt 7000 adatu. Kad dzīvnieks ir mierīgs, adatas ādā turas slīpi un ir novietojušās cita pār citu kā jumta dakstiņi, bet, kad, sargādamies no uzbrucējiem, ezis saritinās kamolā, tās izslejas stāvus, turklāt novietojas tā, ka smailes vērstas krusteniski dažādos virzienos. Starp adatām atrodas arī reti, ļoti tievi, gari mati.
· Redzamu ārēju atšķirību starp dzimumiem nav.
· Ezis bieži sastopams arī līdzās cilvēkiem (tostarp lielās pilsētās, pat Rīgā). Mājo gandrīz visur, kur vien ir dzīvei labvēlīgi apstākļi, – sausās, ar barību bagātās un ar piemērotām ziemošanas vietām nodrošinātās vietās: lapu un jauktu koku mežos (biežāk sīkmežos, mežmalās), birzīs, vairāk vai mazāk aizaugušās un aizaugošās pļavās, krūmājos, dārzos, parkos un apstādījumos.
· Nelabprāt, tomēr, ja nepieciešams, samērā labi peld.
· Aktīvs tikai gada siltajā periodā, ziemu pavada bez pārtraukuma ciešā guļā (saritinājies, iegrimis īstā, dziļā miegā) savlaicīgi sagatavotā migā, kas rūpīgi izveidota no sausas zāles, smalkiem zariņiem, lapām un sūnām. Ziemo vienatnē. Organisms pārtiek no rudenī uzkrātajām zemādas tauku rezervēm. Atmostas par gandrīz trešdaļu vieglāks un tūdaļ sāk aktīvi baroties.
· Meklējot ēdienu, paļaujas galvenokārt uz labi attīstīto ožu un dzirdi, arī tausti. Redze salīdzinoši vāja. Relatīvi daudz ēd. Barības meklējumos pavada vismaz 5–6 stundas diennaktī. Ēdot parasti raksturīgi šmaukstina. Pēc ēšanas aplaiza sevi.
· Barības spektrs – plašs. No gaļas ēdieniem izmanto faktiski visu, ko vien var atrast un noķert, tomēr galvenokārt pārtiek no kukaiņiem (arī indīgiem) dažādās attīstības stadijās, tārpiem (visvairāk – sliekām), gliemjiem. Ēd arī mitrenes, simtkājus, zirnekļus. Retumis noķer kādu abinieku, rāpuli (dominē glodenes). Netaupa uz zemes ligzdojošo putnu perēkļus, peļveidīgo grauzēju midzeņus. Neatsakās no kritušu dzīvnieku ēšanas.
· Labi atceras un regulāri apmeklē vietas, kurās tiek piebarots.
· Vienpatis. Poligāms.
· Ja neviens sāncensis nenovērš uzmanību, tēviņš aplido mātīti – zemās toņkārtās svilpdams, tekalē ap viņu.
· Gadā katrai mātītei ir viens metiens. Grūsnība ilgst 5–6 nedēļas. Metienā 2–8 mazuļi. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem.
· Dzīves ilgums savvaļā 6–7 gadi.
· Turēt ežus nebrīvē ir likumpārkāpums.
