Pārējie respondenti - 17% skolotāju un 24% skolēnu, vēl joprojām izceļ tādas aktuālas problēmas kā, piemēram, pārlieku sīva konkurence, neuzticēšanās un piesardzīgums vienam pret otru, necieņa un agresivitāte, kā arī spilgti izteikts individuālisms.
Par samērā draudzīgu vidi Latvijas skolās liecina arī fakts, ka 47% skolēnu 2015./2016. mācību gadā vispār nav saskārušies ar konfliktsituācijām klasē vai skolā, bet tie, kuri ar šādām situācijām saskārušies, spējuši tās veiksmīgi atrisināt. Līdzīgi atbildējuši arī aptaujātie skolotāji, no kuriem 39% nav bijušas domstarpības ar kādu no skolēniem un 44% skolotaāju, kam domstarpības ir bijušas, tās ir atrisinājuši.
16% skolotāju un 10% skolēnu atzīmē, ka tiem bijis nopietns konflikts vai konflikti, kas joprojām nav atrisinājušies.
Kā uzskata aptaujātie skolotāji, galvenais emocionālās un fiziskās vardarbības iemesls ir ģimene, no kuras nāk skolēni. Klasē bieži vien bērni un jaunieši ir no ļoti dažādām ģimenēm. Ne vienmēr vecāki velta pietiekami daudz uzmanības saviem bērniem, skaidrojot par vispārpieņemtajām vērtībām un uzvedības normām. Protams, arī skolotājiem ir jāstrādā pie bērnu audzināšanas, bet pamati ir jāieliek ģimenē. Tas, kā skola var mazināt vardarbības gadījumus un veicināt draudzīgāku un veselīgāku vidi, ir neformālās izglītības pasākumi, darbs ar vecākiem – to iesaiste skolas dzīvē, individuālais darbs ar katru skolēnu un, protams, kopīgi pasākumi. Pat aktīva darbošanās komandās projektu nedēļas ietvaros vienmēr palīdz skolēniem atvērties, uzzināt vienam par otru, kļūt tuvākiem un brīvākiem savu ideju un domu izpausmē. Nozīmīgi ir arī ārpusskolas pasākumi, ekskursijas, sporta un radošās sacensības.
Pētījums "Klases kultūra Latvijas skolās" tika veikts "ZZ Čempionāta" ietvaros ar mērķi izzināt aktuālās problēmas skolēnu un skolotāju vidū Latvijas skolās, kā arī saprast, kāda ir sportisko un radošo pasākumu loma bērnu un jauniešu labvēlīgas savstarpējās vides radīšanā.