"Saule jau krietni pārkāpusi priežu galotnēm. No Sauriešu stacijas dodamies uz ģipšakmens lauztuvēm. Mums pretī steidz piekrautas automašīnas, pa līkumotu šaursliežu dzelzceļu uz stacijas pusi aizlokas gara vagonešu rinda. Vērtīgais būvmateriāls plūst uz rūpnīcām un jaunceltnēm.
Ģipšakmens slāņi Latvijas teritorijā radušies vidusdevona laikmetā un nogūlušies starp dolomita un tumši zilās glūdas kārtām. Tie atrodami Allažos, Nāves salā, Smiltenes rajona un citur. Vislielākās atradnes ir mūsu rajonā – Sauriešu-Salaspils apkārtnē. Šeit slānis ir līdz 7 metrus biezs un paceļas visaugstāk. Tā viens atzarojums aizstiepjas uz Saulkalni un Daugavu, bet otrs – Rīgas pilsētas virzienā. Sauriešu-Salaspils krājumi ir vairāk miljonu kubikmetru lieli un, izmantojot līdzšinējā apjomā, to pietiek 100 gadiem." (1956. g. 20. maijā)
"Saulkrastu ciematā paplašināja šoseju un ievērojami atviegloja satiksmes līdzekļu kustību. Transporta vadītāji par to ir iepriecināti. Diemžēl vairāki motociklisti, kas brauc ar ātrajām "Javām", jauno ceļu uzlūko par sacīkšu trasi. Ciematā ir daudz gājēju, daudzi atpūtnieki ik dienas vairākkārt dodas uz jūru, šķērsojot šoseju. Satiksmes noteikumu neievērošana bieži vien apdraud cilvēkus. Neapzinīgu jauniešu izdarības ar motocikliem visvairāk apdraud bērnus. Mēs, saulkrastieši, gribētu vērst uz šo faktu autoinspektoru uzmanību. No motociklistiem stingrāk jāprasa, lai viņi ciematā nepārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu." (1966. g. 27. maijā)
"Olaini pat paši tās iedzīvotāji uzskata par nepiemīlīgu pilsētu. Daudzo gan pamatoto, gan nepamatoto argumentu vidū, kāpēc tas tā, min arī šādu: pilsēta celta pilnīgi kailā, jaunā vietā, te nav iedzīvotāju, kas kaut ko stādījuši, kopuši, iemīlējuši, nav savas pilsētas patriotu. Redzot zālienu nobrauktos stūrus, nolauztos kociņus un izbradātās puķu dobes, tā patiešām var domāt.
Taču nu savas pilsētas, vismaz savas sētas patrioti radušies. Tie ir Mendeļejeva ielas 26. un 28. nama skolēni. Jā, tieši bērni 11 un 13 gadu vecumā. (..) Bērni abu pilsētas dārznieču vadībā mežā sameklēja kociņus un iestādīja grupās un alejā plašajā, tukšajā pagalmā starp namiem. Iekārtoja puķu dobes un zaļumu joslas. Iestādīt ir viegli, sevišķi pirmajā aizrautībā, daudz grūtāk ir ravēt, kopt, laistīt un sargāt zaļo rotu. Taču vairākiem bērniem pieticis pacietības. Tie ir pirmie īstie savas pilsētas patrioti." (1976. g. 25. maijā)
"Solījums izpildīts, un kolhozā "Ādaži" šodien pirmais pašu maizes cepiens! Par to rūpēsies maiņas brigadiere Zaiga Pareiza un beķeris Marsels Veinbergs. LLA absolventa Dzintara Zilvera vadītā maiznīcas kolektīva spēkos šobrīd vienā maiņā cept 1000 kilogramu franču batonu. Baltmaizes klaipiņa cena – 32 kapeikas. Taču tas vēl sākums. Turpmāk cerēts ražot saldskābmaizi, rupjmaizi, arī smalkmaizītes." (1986. g. 8. maijā)
"Vasaras sezonā, kad pilsētā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, arī Saulkrastu slimnīcas gultas piepildās ar neveiksmīgiem autobraucējiem, peldētājiem, mīlētājiem un vienkārši palaidņiem. Pirmais atpūtnieks, vārdā Dima, jau bija paspējis iegulties intensīvās terapijas nodaļā, kuru lielajās slimnīcās dēvē arī par reanimācijas nodaļu. Todien viņš pats izrādījās spējīgs runāt un teica, ka ložņājis pa kādu jaunceltni, kamēr viņam virsū uzgāzies akmens." (1996. g. 22. maijā)
"Aptuveni 180 jauniešu un kāds desmit vecāka gadagājuma cilvēku ceturtdien brīvo dienu pavadīja Plakanciemā, sakopjot Cūkmena (un viņa vietējās atbalsta grupas) radīto postažu mežā, kā arī stādot eglītes. Meža sakopšanas talku rīkoja a/s "Latvijas valsts meži" sadarbībā ar "Projektu "Pēdas"". Talkā piedalījās kopēji gan no Rīgas, gan Jelgavas, jo meža gabals atrodas uz abu rajonu robežas. Talkas organizatori pieļauj, ka atkritumu mežā, visticamāk, izmetuši tuvējo dārzkopības sabiedrību un vasarnīcu kooperatīvu iemītnieki, turklāt piedrazotā meža ceļa malās varēja atrast gan lielgabarīta celtniecības un saimniecības atkritumus – sadauzītus logu stiklus, betona un koka gabalus, plēvi, gan sīkas ikdienas drazas – tukšās pudeles, nolietotus apavus, apģērbus un līdzīgu bagātību." (2006. g. 6. maijā)
"Vakar Ķekavas novada Domes sēdē nolemts paplašināt Pļavniekkalna sākumskolu, izveidojot to par mācību iestādi, kurā zinības varēs apgūt bērni no 1. līdz 6. klasei. Telpu jautājumu deputāti plāno atrisināt, īrējot moduļus.
Pirms Domes sēdes, kas sākās plkst. 10.00, pie Baložu pilsētas administrācijas ēkas bija izsludināts Pļavniekkalna sākumskolas 5.klases atvēršanas atbalsta pikets. Iepriekš organizatori bija norādījuši, ka tas varētu pulcēt aptuveni 100 cilvēku. Kā novēroja RAA, uz to bija ieradušies aptuveni desmit bērnu vecāku, kas mierīgi diskutēja gan ar pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem, kuri devās uz Domes sēdi." (2011. g. 13. maijā)
