Tā kā tautiski elementi aizvien vairāk ienāk arī ikdienas apģērbu modē, nolēmu, ka vēlos iegūt savā īpašumā brunčus no tautastērpu auduma, bet modernā izpildījumā. Sapratu, ka tieši sev piemērotākos brunčus varēšu iegūt, darinot tos pēc individuāla pasūtījuma pie šuvējas.
Esmu apmeklējusi tautastērpu salonus Rīgā, zināju, kādas tur ir cenas un rindas, tādēļ nolēmu visu organizēt pati bez salonu starpniecības. Izpētīju internetā, kuri meistari nodarbojas ar brunču audumu aušanu, un izvēlējos pasūtīt audumu Rasas Ozoliņas aušanas darbnīcā "Rūja".
Izvēlējos šo darbnīcu, jo tās mājaslapā audumu paraugi bija pārskatāmi sagrupēti pa novadiem, katram bija klāt cena un divas fotogrāfijas – kā audums izskatās stellēs un kā gatavos brunčos. Tas ir ļoti vērtīgi, jo reizēm gatavā apģērbā audums izskatās citādāk nekā stellēs, bet šeit uzreiz bija iespēja novērtēt audumu abos veidos. Man patika arī šīs darbnīcas pašraksturojums: "Darbs ar cieņu pret dabu un cilvēkam draudzīgu vidi, izmantojot senās tehnoloģijas un vienlaikus radošu pieeju – mūsdienu prasībām atbilstošas kvalitatīvas etnogrāfiskās tekstilijas."
Apjuku no plašā audumu piedāvājuma, bija grūti izvēlēties vienu. Pēc ilgām pārdomām izvēlējos Piebalgas brunču audumu par 25 eiro metrā (brunčiem vajadzēja trīs metrus). Sazinājos ar Rasu Ozoliņu, kas bija ļoti laipna un atsaucīga un izskaidroja, ka audumu varēšu saņemt aptuveni pēc trīs mēnešiem, jo darba esot daudz, jāpilda pasūtījumi koriem un deju kolektīviem. Ar iespējamo gaidīšanu biju rēķinājusies, tādēļ uztvēru to mierīgi.
Patīkams pārsteigums bija, kad audēja atsūtīja fotogrāfiju, kāds mans audums izskatās tapšanas procesā stellēs. Ar nepacietību gaidīju, kad audums beidzot būs pie manis. Jutos kā bērnībā pirms Ziemassvētkiem, gaidot sen kārotu dāvanu.
Avansa maksājumu samaksāju 3. decembrī un audumu saņēmu 5. februārī. Kopā ar piegādi auduma izmaksas – 80 eiro. Ar savu jauniegūto dārgumu devos pie uzticamas šuvējas, kura par 35 eiro uzšuva svārkus pēc manām vēlmēm.
Galvenā atšķirība no etnogrāfiskajiem brunčiem – manos brunčos viduklis izskatās slaids, un tikai zemāk sākas kuplums. Etnogrāfiskajiem brunčiem faltes iešūtas jau jostasvietā, tādēļ pēc senajiem skaistuma priekšstatiem meitas gurni tiek padarīti kupli kā siena guba. Savukārt es savus brunčus varu labi sakombinēt ar modernām blūzītēm un žaketītēm un doties uz jebkuru saviesīgu pasākumu.
Jāatzīst, ka par brunčiem esmu saņēmusi tik daudz komplimentu kā ne par vienu citu apģērbu, jo tie izskatās vienlaikus tradicionāli un moderni, turklāt ļoti sievišķīgi. Ir brīnišķīga sajūta, ka esmu tos izveidojusi pati pēc savām vēlmēm, un tas ir kvalitatīvs roku darbs, ko varēšu atstāt bērniem un mazbērniem.