Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Patiesībā šī vīra kļuva žēl, jo viņa "padomju skola" bija skaidri redzama. Uz pasākumu droši vien bija likusi nākt cita „priekšniecība", kurai taču arī jāklausa.

Pārsteidza un satrieca kāds cits TV sižets – pateicības un sajūsmas pārpilnie ļaudis par Rīgas domes vadību pie VEF Kultūras pils. Klausoties viņu cildinājumus, sāka likties, ka tā nav viņu, nodokļu maksātāju nauda, kas tiks ieguldīta ēkas renovācijā un ka tas nav Nila Ušakova un Andra Amerika darbs, par kuru viņi saņem algu. Izskatījās, ka šīs divas amatpersonas ir izvilkušas naudiņu no savas personīgās kabatas un arī pašas nolēmušas ziedoties, lai VEF Kultūras pils tiktu atjaunota. Un pateicīgā tauta līksmo par kungu dāsno dabu.

Es vēl saprastu, ja pateicības pārpilnie ļaudis būtu tādi "padomju skolas" beidzēji, kā tas neprotestējošais vīrs Doma laukumā, kuri ir pārliecināti, ka tikai varas rokās ir tas, ko tā dara vai nedara un tādēļ to labāk nekaitināt un būt mīļiem. Bet pie VEF Kultūras pils sanākušie taču bija Latvijas kultūras, latviešu dvēseles sargātāji, viņu dziesmas, dejas, pašu rokām darinātais nes tālāk to, ko dēvējam par tautas gara mantām.

Vai tiešām viņi domā, ka Ušakovs un Ameriks savu darbu var atļauties darīt tikai tad, ja tas skar viņiem tīkamus cilvēkus? Un ka nav citas varas, kā vien šo kungu griba, lai viņi izdarītu savu darbu?

Raugoties pateicības pilnajās sejās, sapratu, ka patiesībā šiem kungiem pat nav vajadzīgi "pozitīvie līgumi" ar masu medijiem – foto ar mīļajiem ļaudīm sociālajos tīklos šiem politiķiem ir labākā reklāma, turklāt par baltu velti. Un tad vēlēšanās nebūs nekādas nozīmes tam, ka Rīga aizvien vairāk sāk atgādināt īstu padomju laiku kundzīti, kurai smukuma dēļ piekārts kaut kas no 21. gadsimta un ka latviskuma un Eiropas elpas mūsu galvaspilsētā ir aizvien mazāk. Tāpat kā nozīmes nebūs savdabīgajam "roka roku mazgā" saimniekošanas veidam un neskaitāmajiem korupcijas un blēdīšanās skandāliem un kriminālprocesiem, notiesātajiem domes darboņiem, jo kungi dzīvo savā pasaulē, kur valda viņu pašu likumi.

Starp citu, jau pirms vairāk nekā 200 gadiem Garlībs Merķelis "Latviešos" rakstīja, ka dzimtcilvēki sunī un nolād kungu, bet, to ieraugot, apklust un krīt pie rokas to bučot un cenšas izpatikt un teikt slavinājumus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aizvadītajos svētkos savā uzrunā Krāslavā sacīja, ka mūsu tauta visai pasaulei ir apliecinājusi pārcilvēcisku izdzīvošanas spēku.

Acīmredzot šim izdzīvošanas spēkam ir blakusefekts – kungu bijāšana, kas var novest pie bojāejas. Un nevajadzēs ne tankus, ne armiju, mūsu prasme pieglaimoties un liekuļot galu galā padarīs savu, nobeigs mūsu Latviju. Gluži kā daudz un nevietā lietotas zāles, kuru blakusefekts ar laiku nobeidz organismu.