Šoreiz turpinām tematu, aptaujājot ģimenes ārstus un pediatri Ilzi Silanžu no Siguldas, kura strādā savā privātpraksē.
Lasiet arī: Bērnu ārstiem un ministrijai atšķirīgi viedokļi, vai bērnu veselība jāuzrauga pediatriem
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide:
"Šādi viena ārsta apgalvojumi, kas nav balstīti uz precīzu statistisko analīzi, nav pamatoti. Veselības ministrijas pārstāvis jau norādījis – pediatri ir tiešās pieejamības speciālisti, kuru konsultācijai nav nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums, tāpēc vecāki šaubu gadījumos var vērsties pie pediatriem. Vairums pacientu vēršas slimnīcā ārpus ģimenes ārsta darba laika, un arī tāpēc, ka savlaicīgi nav pieejami izmeklējumi un speciālistu konsultācijas. Slimnīcu uzņemšanas nodaļā dažu stundu laikā var tikt pie nepieciešamiem izmeklējumiem un ieteikumiem problēmu risināšanai.
Pasaules valstīs, kurās ir laba veselības aprūpe un iedzīvotāji ar to ir apmierināti, ģimenes medicīna ir ar senām tradīcijām. Tas bija par iemeslu reformām un ieteikumiem daudzām valstīm stiprināt ģimenes medicīnu, arī Latvijai. Eksperiments ar pediatru ieviešanu primārajā veselības aprūpē jau vienreiz izgāzās, kad daļa pediatru nespēja savākt nepieciešamo pacientu skaitu un tika pārtraukti līgumi ar valsti. Kāpēc atkal uzsākt šo diskusiju? Nevajadzētu ārdīt to, kas mūsu valstī jau kaut cik ir nostiprinājies. Tieši pretēji – ģimenes medicīna būtu jāstiprina.
"Finbalt" Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka laikā no 2010. līdz 2014. gadam pieaudzis iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar savu ģimenes ārstu no 86% uz 91% (62% ir atbildējuši "jā, pilnībā" un 29% – "jā, daļēji"), 5% nav apmierināti."
Ilze Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:
"Visiem ģimenes ārstiem ir bijis gana liels pediatrijas apmācības kurss, tādēļ viņiem ir nepieciešamās prasmes, lai spētu aprūpēt bērnus, tai skaitā zīdaiņus. Vienmēr var gribēt, lai ģimenes ārsti mācās vairāk, taču šobrīd degošu problēmu bērnu aprūpes izglītībā nav.
Cik liela daļa ģimenes ārstu uzdrošinās ņemt aprūpē bērnus, tas ir cits jautājums. Daudzas aptaujas ir parādījušas, ka ir ģimenes ārsti, kas nelabprāt pieņem bērnus, sevišķi Rīgā. Manuprāt, šie ārsti baidās aprūpēt bērnu veselību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie ir bijušie terapeiti, kas pārkvalificējušies par ģimenes ārstiem, jo līdz tam viņiem pieredze bijusi lielākoties ar pieaugušajiem pacientiem. Otrkārt, arī jaunie ģimenes ārsti nereti baidās uzņemties bērnu aprūpi, kas patiešām ir dīvaini.
Runājot par BKUS noslogotību ar primārās aprūpes pacientiem, šāda līmeņa slimnīca Latvijā ir viena un tai ir vislielākā uzticības kvota no vecāku puses. Taču ir nepieņemami, ka terciārā līmeņa veselības aprūpes iestādē jāārstē pacienti ar primārā līmeņa saslimšanām. Lielākoties vecāki ved bērnus uz BKUS paši pēc savas iniciatīvas, nesaskaņojot to ar ģimenes ārstu. Tas parāda vecāku neizprati par bērnu veselības aprūpes sistēmu. Ņemot vērā esošo situāciju, uzskatu, ka būtu racionāli BKUS uzņemšanas nodaļā izveidot dežūrārstu-ģimenes ārstu dienestu, ja reiz slimnīca ir tik noslogota ar primārās aprūpes pacientiem.
Nedomāju, ka ģimenes ārstiem vajadzētu papildus piesaistīt pediatrus. Jau šobrīd pediatri ir tiešās pieejamības speciālisti. Latvijā katru gadu dzimst ap 20 000 bērnu, lielākā daļa no tiem Rīgā un Pierīgā. Laukos bērni dzimst maz, tāpēc pediatram vienkārši nepietiktu pacientu. Lauku ģimenes ārsti aprūpē gan bērnus, gan pieaugušos, un nopietnākos gadījumos pacienti tiek sūtīti uz reģionālajām vai Rīgas slimnīcām. Tā ka laukos šajā ziņā problēmu nav.
Neapšaubāmi, vienmēr ir kādas melnās avis, un arī vislielākajiem speciālistiem gadās kļūdīties. Taču arī vecākiem ir jādomā līdzi un jāuzņemas atbildība par savu bērnu veselību. Piemēram, esmu novērojusi, ka vecāki bieži uzskata, ka ir kādas brīnumtabletes, kas bērnu var vislabāk izārstēt, taču paši bērniem pārāk maz dod dzert šķidrumu, lai gan tas ir pamatu pamats pie jebkuras vīrusu saslimšanas. Cik zinu, šobrīd no valsts puses tiek gatavoti oficiāli materiāli, bukleti par pamatlietām, kas vecākiem būtu jāzina, ja bērns ir saslimis.
Ģimenes ārstiem varu ieteikt vienu – mācīties un mācīties mūža garumā. Ārstēt visu vecumu cilvēkus, jo nekādi citādi pieredzi un zināšanas nevar iegūt. Jāiegulda liels darbs un mīlestība. Bez mīlestības šajā darbā neiztikt."
Ilze Silanža, pediatre no Siguldas:
"Jau no trešās klases zināju, ka būšu bērnu ārsts. Esmu beigusi pediatrijas fakultāti, strādāju kā primārās aprūpes pediatrs. Tas nozīmē, ka viss, kas attiecas uz ģimenes ārstiem, attiecas arī uz mani, taču varu ārstēt pacientus tikai līdz 18 gadu vecumam.
Tie 18 % ģimenes ārstu, kam ir pediatra sertifikāts, ir pediatri, kas strādā no padomju laika un deviņdesmitajos gados, tā teikt, piespiedu kārtā tika padarīti par ģimenes ārstiem. Vēlāk tikai vienu gadu bija iespējams jaunajiem pediatriem atvērt savas prakses, tad to izdarīju arī es kopā ar deviņiem citiem kolēģiem.
Kopumā uzskatu, ka ģimenes ārsti zina pamatlietas bērnu aprūpē, taču katram ārstam individuāli zināšanu līmenis var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no pieredzes un intereses par bērnu medicīnu. To arī redzu, strādājot BKUS uzņemšanas nodaļā. Ir ģimenes ārsti, kas savā praksē nepieņem bērnus, kaut gan teorētiski tā nedrīkst darīt.
Uzskatu, ka jānošķir lauku un pilsētu ģimenes ārsti. Proti, laukos bieži ģimenes ārstiem ir daudz lielāka kompetence, jo nereti viņi ārstē vienas ģimenes locekļus no paaudzes paaudzē.
Runājot par ģimenes ārstu dežūrām BKUS neatliekamās palīdzības nodaļā, nevaru iedomāties, kā tas praktiski varētu notikt, jo nevar piespiest slimnīcā dežūrēt ārstus, kas paši to nevēlas. Uzskatu, ka BKUS uzņemšanā rindas veidojas lielā mērā to vecāku dēļ, kas savu ērtību labad pēc darba ved bērnu uz BKUS, nevis darba laikā pie ģimenes ārsta. Viņi nevēlas savu laiku pakārtot bērna interesēm, tādēļ pēc darba ved bērnus uz slimnīcu un izveido tur "sastrēgumu". Turklāt nereti vecāki ir pārāk trauksmaini un pārspīlē bērna veselības problēmas.
Pamatinformāciju, kā rīkoties saslimšanas gadījumā, var atrast arī internetā, taču reizēm vecāki pat nezina, kā iedot bērnam temperatūras zāles. Sevišķi bieži slimnīcā vēršas vecāki no tuvējiem Rīgas rajoniem Pārdaugavā. Novelt atbildību par bērna veselību tikai uz ārstu, ir kļūda, jo par bērna veselību ir atbildīgi arī vecāki."