Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande: "Kaitīgo organismu klātbūtni uz stādiem nespeciālistam konstatēt patiešām būs grūti. Tādēļ uzmanīgi būtu jāvērtē vizuāli redzami stādu bojājumi – aizlauzti zari un saknes, nobrāzta miza uz stumbra, jo, iegādājoties šādus, parasti lētākus stādus, būs jāpieliek lielākas pūles to kopšanā. Piemēram, bojāta miza ir laba vieta dažādu slimību ierosinātājiem – baktērijām, patogēnām sēnēm un kaitēkļiem, ko nevar saskatīt.
Savukārt izplaukušas lapas un pat ziedkopas liecina, ka stādi ilgāku laiku atradušies paaugstinātā gaisa temperatūrā, un, ja tie vēl ir izstīdzējuši, tad – nepietiekamos gaismas apstākļos. Parasti tāda kombinācija novērojama krāsainās kastēs iepakotiem stādiem lielveikalos."
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils: "Tādi stādi, ja laukā izstādīti agri pavasarī, neglābjami apsals jebkurā pavasara salnā. Tādēļ tos labāk paturēt vēsās gaišās telpās līdz brīdim, kad beigušās pavasara salnas, un tikai tad izstādīt.
Iegādājoties stādus, saglabājiet to iegādes čekus, kas noderēs gadījumos, ja ar stādiem sākotnējā augšanas periodā būs problēmas, piemēram, stāds aizies bojā. Tad čeks kalpos kā pierādījums stāda iegādei, uz kā pamata varēsiet celt pretenzijas tirdzniecības vietai par nekvalitatīvu stādu tirdzniecību.
Uzmanīgiem jābūt, pērkot arī kailsakņu stādus, jo tiem reizēm novērojama sakņu iekalšana. Tas notiek situācijās, kad kailsakņi pārlieku ilgi atradušies nepietiekama mitruma apstākļos, ārpus augsnes un paaugstinātā gaisa temperatūrā. Tādus stādus pirkt ir riskanti, jo, saknes pat izmērcējot, tie var arī neatdzīvoties, pat ja pašam stādam pumpuri vēl izrāda dzīvības pazīmes. Taču, ja sakaltušas gan saknes, gan pumpuri, – tie ir sausi, izžuvuši un brūni, stāds vairs nav glābjams."
Iepriekš:
Kā atšķirt vietējas izcelsmes augu no ievestā