Eiropas lietu komisija trešdien skatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto, Ministru kabineta otrdien atbalstīto Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomē. Komisija bija saņēmusi lielu skaitu Kola priekšlikumus šīs pozīcijas pilnveidē, un aptuveni divarpus stundu ilgas sēdes laikā tos izskatīja.
Kols pēc sēdes pastāstīja, ka atsevišķi nacionālās pozīcijas punkti esot NA radījuši bažas: "Piemēram pozīcijā iepriekš tika norādīts, ka Latvija ļoti labi vērtē ES izveidoto pārdales mehānismu, taču realitātē mēs redzam, ka šis mehānisms nestrādā. Mēs nevaram uzreiz lekt vilcienā un teikt, ka ir ļoti labi, jo līdzšinējie priekšlikumi mūsu skatījumā nav bijuši veiksmīgi un efektīvi".
Tāpat Kols norādīja, ka sagatavotā pozīcija atsevišķās vietās nonākusi pretrunās un ES vairāk būtu jādomā par tiem jautājumiem, kuros ir bijusi vienprātība starp visām dalībvalstīm - ārējo robežu stiprināšanā, robežsardzes izveidē.
"Ārējo robežu stiprināšana un sadarbība ar tām valstīm, kurās ir spēcīga patvēruma meklētāju plūsma jau sevi šobrīd pierāda, jo, piemēram pirms vienošanās ar Turciju dienā Grieķijā ieradās 6000 patvēruma meklētāju, tad šobrīd šis skaits ir nokritis līdz 800. Tāpat arī Vācijā patvēruma meklētāju pieteikumu skaits samazinājies trīs reizes. Tie jau ir panākumi, kas nav saistīts ar kaut kādām kvotām," sacīja Kols.
Tāpat nepieciešams izveidot sistēmu, ka ja patvēruma meklētājs pieprasījis patvērumu un viņa pieprasījums ticis noraidīts, viņš 2-3 gadus atkārtoti nevar pieprasīt patvērumu, pauda Kols.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē ceturtdien tiks izskatīts jautājums "Par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Ceļā uz Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un uzlabotām iespējām likumīgai ieceļošanai Eiropā"". Tas paredz, ka nepieciešams pilnveidot patvēruma meklētāju sadales mehānismu, kā arī stiprināt informācijas sistēmas, kas nodrošina patvēruma meklētāju identifikāciju un kontroli (piemēram, EURODAC).
Tāpat ziņojuma projektā pausts, ka nepieciešams mazināt iespējamos patvēruma meklētāju mēģinājumus pārvietoties ES robežās jeb "secondary movement". Šā brīža situācijā patvēruma meklētāji pēc patvēruma meklētāja statusa piešķiršanas pieprasījuma ir tiesīgi bez īpašas kontroles pārvietoties ES robežās, un ļaunākajā gadījumā viņus nosūta atpakaļ uz valsti, kur viņi pieprasījuši patvērumu, lai procedūru sāktu atkārtoti, pauda Iekšlietu ministrijas (IM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Dokumentā arī izteikta nepieciešamība palielināt Eiropas patvēruma atbalsta biroja mandātu, dodot tam tiesības iejaukties valstu patvēruma meklētāju uzņemšanas un uzturēšanas principos, ja nepieciešams. Tāpat arī pausts, ka nepieciešams pilnveidot migrācijas un integrācijas politiku, kā arī samazināt tiesības patvēruma meklētājiem saņemt bonusus.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane sēdes laikā norādīja, ka Latvijas sagatavotā pozīcija paredz, ka Latvija ir iebildusi un iebildīs abiem piedāvātajiem mehānismiem patvērumu meklētāju sadales sistēmas pārveidošanā - gan uzlabot Dublinas līgumu, nosakot taisnīgākus sadales principus, gan arī pret iespējamo centralizēto patvēruma meklētāju sadales mehānismu. Tāpat Latvija iebilst pret tiesību palielināšanu Eiropas patvēruma atbalsta birojam. Taču Latvija atbalstītu stiprināt EURODAC un citas informācijas sistēmas, kā arī sankciju piemērošanu par "secondary movement".