Komentējot uzņēmēju organizāciju pārmetumus, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir kusla un līdz šim nav mērķtiecīgi veicināta, viņš norādīja, ka tautsaimniecības attīstība jāvērtē vairākos kontekstos.
"Viens no tiem noteikti ir ārējais konteksts, kas šobrīd ir raksturojams divos vārdos – pieaugoša neskaidrība. Pilnīgi noteikti mēs varam runāt par Ķīnas ekonomiku, kas cīnās par neiekļūšanu recesijā un veic dažādas aktivitātes, piemēram, metāla tirgū, kas atspoguļojas visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā. Tāpat notiek cīņa par juaņas vērtību un kopumā cīņa par to, lai ekonomika nestagnētu. Tāpat ir tā saucamā BRIC ekonomika.
Ja pārejam uz Eiropas ekonomisko telpu, apkārt ir vairāki ģeopolitiskie konflikti, kā arī Krievijas ekonomikas cīņa par valūtas vērtību. Šajā kontekstā Eiropas Komisija jau šoziem ir pazeminājusi Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes līdz 1,7%. Savukārt Latvija noteikti ierindojas starp tām valstīm, kurās ekonomikas izaugsme ir vērtējama kā pozitīva. Latvijas Bankas prognoze par ekonomikas izaugsmi šogad bija 2,9%, bet ārējo apstākļu dēļ tā ir samazināta līdz 2,3%, bet Ekonomikas un Finanšu ministrija ir saglabājusi 3% izaugsmes prognozi," klāstīja Ašeradens.
Pēc viņa teiktā, prognoze ir saglabāta tāpēc, ka, pieaugot darba algām, iekšējais patēriņš nesamazināsies, ir atjaunojusies kreditēšana. "Tāpat redzam ka notiek mērens investīciju process. Latvijas ekonomika ir relatīvi labā stāvoklī, ja salīdzinām ar ārvalstu tirgiem un citu valstu izaugsmes tempiem. Piemēram, ja runājam par situāciju ziemeļvalstu reģionā, Norvēģija šobrīd cīnās par izaugsmi pēc enerģētisko resursu cenu samazinājuma. Tāpat Somija cīnās par ekonomikas izaugsmi, bet Igaunijā ir mazāks ekonomikas izaugsmes temps nekā Latvijā," pauda ministrs.
Tāpat viņš nepiekrita apgalvojumiem, ka ekonomikas izaugsme nav mērķtiecīgi veicināta.
"Līdzšinējā politikā attiecībā uz valsts makroekonomisko attīstību bija trīs lielie jautājumi – fiskālā politika, monetārā politika un strukturālās reformas. Vismaz divās daļās Latvija ir bijusi ļoti sekmīga. Ja runājam par monetāro politiku, esam iestājušies eiro zonā, kas viennozīmīgi garantē mums stabilitāti un ievērojamas priekšrocības pret citām ekonomikām.
Ja runājam par fiskālo politiku – Latvija strādā mērena budžeta deficīta ietvaros, Latvijas parāds ir relatīvi neliels, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem kavēkļiem Eiropas valstu ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus jāpiekrīt, ka attiecībā uz strukturālajām reformām ir cita situācija, šajā jomā mēs ievērojami atpaliekam," atzina Ašeradens.
Sāpīgākās tēmas esot veselības aprūpe un izglītība. "Viena joma ir veselības aprūpes sistēma, šajā ziņā mūsu parāds pret iedzīvotājiem ir milzīgs. Mēs finansējam apmēram pusi no tā, ko citas attīstītās valstis saviem iedzīvotājiem. Otra lielā strukturālā problēma ir izglītība. Šobrīd izglītības sistēmas piedāvājums ievērojami atpaliek no tā, ko pieprasa darba tirgus. Rezultātā Latvijā strauji aug strukturālais bezdarbs.
Mēs nevarētu teikt, ka pašreizējais bezdarba līmenis ir īpaši zems – ap 9%, bet vienlaikus lielākā daļa uzņēmumu ziņo, ka tiem katastrofāli trūkst darbaspēka. Tas ir lielais jautājums, kas nav pietiekami efektīvi risināts? Varam runāt arī par e-pārvaldes attīstību, kas būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm," klāstīja ekonomikas ministrs.