Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai gan likumprojekta autori apgalvo, ka likuma izmaiņas ļaus vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, Valsts prezidents vērsis Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Plašas diskusijas par jaunajiem grozījumiem Krimināllikumā raisījās arī žurnālistu vidū, kurus satrauc, kā šis regulējums ietekmēs vārda un preses brīvību. Vai tā būs, un ko šie labojumi paredz? Grozījumu būtību skaidro Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.

– Vai jaunie Krimināllikuma grozījumi neietekmēs preses un vārda brīvību?

– Tieši pretēji, jaunie likuma grozījumi neko tādu pat nepieļauj. Arī mēs (Tiesībsarga birojs – red.) esam piedalījušies komisijas sēdēs, kurās par to tika diskutēts. Vērsām uzmanību uz to, ka šādi iespējami apdraudējumi pastāv, bet pašreizējā likuma redakcija ir korekta.

Droši varam teikt, ka šobrīd nepastāv risks vārda brīvībai, nepastāv risks arī attiecībā uz biedrošanās brīvību, tāpēc nevajadzētu būt bažām, ka likuma grozījumi to ietekmēs.

Tiesībsarga birojs uz to lūkojas ne tikai no krimināltiesību viedokļa, bet raugās, lai tiktu ievērots arī cilvēktiesību standarts un nerastos šaubas, ka ejam totalitārā virzienā.

– Vai publiskajā telpā izskanējusī informācija ir spekulācijas par šo tēmu?

– Es teiktu, ka tās ir spekulācijas. Kritiski jāraugās uz tiem, kuri šīs bažas par vārda brīvību pauž. Visaktīvāk komisijas sēdē uzstājās "Saskaņas centra" deputāts, kura iebildumi kritiku neizturēja.

Bet jārēķinās ar to, ka šādas spekulācijas būs arī turpmāk. Šobrīd jaunie Krimināllikuma grozījumi dod tiesībsargājošajām iestādēm, to skaitā policijai, skaidru regulējumu, kā rīkoties pret personām vai personu grupām, kas apzināti mēģina vērsties pret Latvijas neatkarību, mudina uz valsts iekārtas graušanu.

– Vai piekrītat tam, ka mītus par šo tēmu rada prokrieviski noskaņoti mediji?

– Tas tā varētu būt. Bet šobrīd jaunie Krimināllikuma grozījumi ir sagatavoti tā, lai drošības iestādes varētu darīt savu darbu. No Tiesībsarga biroja puses tiks izteikts aicinājums gan konstitucionālo tiesību ekspertiem, gan likuma piemērotājiem skaidrot sabiedrībai attiecīgās novitātes, proti, ko tad īsti jaunie grozījumi paredz un kā tie attieksies uz ikvienu iedzīvotāju. Svarīgi, lai sabiedrība saprastu, ar ko tai rēķināties, un, protams, ar ko rēķināties potenciālajiem likuma pārkāpējiem. Arī izskaidrojošais darbs ir preventīvs mehānisms.

– Kā tas ietekmēs sabiedrību?

– Līdz šim likums nav bijis pietiekami precīzs, tādēļ ir bijuši gadījumi, kad, lai arī skaidri redzams – ir notikusi vēršanās pret Latvijas valsts neatkarību, sekas tam nav bijušas, jo nav attiecīga regulējuma. Šobrīd tas ir sakārtots. Katrā no normām tiek apelēts pie Satversmes.

Tas noteikti ietekmēs pretvalstiski noskaņotu organizāciju darbību, kuras rīkojas koordinēti un apzināti. Pensionāru, kurš ir apmaldījies savās domās vai neglīti izrunājies, cietumā neliks.

Sabiedrību tas ietekmēs tikai un vienīgi pozitīvi, jo tiesībsargājošajām iestādēm būs iespēja kvalitatīvāk un efektīvāk pildīt savas funkcijas, pasargāt ikvienu Latvijas pilsoni no potenciālajiem noziedzniekiem. Tieši tas ir teikts jaunajos grozījumos – sods tiks piemērots par "darbībām, kas ir vērstas pret Latvijas Republikas valstisko suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā". Regulējums pilnībā atbilst cilvēktiesību standartiem.

– Vai tas ietekmēs pulcēšanās brīvību dažādos pasākumos, piemēram, 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa?

– Nē. Aizliegums pulcēties attieksies uz organizētām grupām. Šādas grupas ir noziedzības paveids, kuru mērķis ir organizēties noziedzīgas darbības veikšanai. Šādās grupās parasti ir arī noteikta lomu sadale. Regulējums attiecas uz potenciālajiem noziedzniekiem.

Pulcēšanās brīvību tas ietekmēs tikai gadījumos, ja tas notiek ar domu graut valsts neatkarību un suverenitāti.

– Kā informēt tos, uz kuriem attiecīgās novitātes attiecas visvairāk? Nav noslēpums, ka daļa krievvalodīgo dzīvo citā informatīvajā telpā.

– Tie, kuri mēģina izmantot informatīvo telpu, lai tiešā vai netiešā veidā diskreditētu valsts neatkarību, seko līdzi izmaiņām šajā jomā, ir informēti un labi saprot, ko viņi dara. Bet, ja runājam tikai par vārda brīvību, katram ir tiesības uz savu viedokli.