Kā stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti, šāda izpēte nepieciešama, lai izvairītos no emociju vadīta pirkuma, kuram vēlāk dārzā var arī neatrasties piemērota vieta. Jāatceras, ka katram augam, – vai tā ir puķe, spirejas košumkrūms, upeņu krūms vai ābele un saldais ķirsis, ir nepieciešama noteikta augšanas telpa.
"Dārza plāns veidojams ļoti vienkārši. Pirmkārt, var izmantot jau gatavos plānus, kas pieejami Zemesgrāmatā vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā, iegūstot atbilstoša lieluma dārza robežas plānu. Otrkārt, var vienkārši iziet dārzā un pašrocīgi uzzīmēt, kas kur atrodas, izdarot atzīmes pēc dabā esošajiem lielākajiem kokiem un augļu kokiem. Šāds plāns ļaus ātri saprast, vai dārzā vispār vēl ir vieta jauna auga stādīšanai," iesaka Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists.
LLKC speciālists arī norāda, ka ne vienmēr būtu jāpaļaujas uz kaimiņu bezmaksas un "ļoti profesionāliem" padomiem. Ja nepieciešams padoms, to vislabāk vaicāt stādu audzētājiem, kuri atrodas ne vairāk kā 50 km attālumā, jo viņi vislabāk zina, kā augi konkrētajā reģionā uzvedas.
Viņš arī piebilst, ka stādu audzētāji var atbildēt uz virkni profesionālu un ļoti būtisku jautājumu – augu ziemcietība un salcietība, ēdamo ogu un augļus ražojošo augu kvalitāte, ražotspēja, garša utt. Par dekoratīvām kultūrām viņi spēs sniegt skaidrojumu par lapu un ziedu krāsu, formu. Latvijas stādu audzētāji aktīvi seko līdzi jaunākajai informācijai nozarē un ir gana kompetenti sniegt objektīvu informāciju par jebkuru augu.