Šis ziedaugs ir īpaši pievilcīgs ne tikai sava ziedu toņu karnevāla dēļ, bet arī kopšanas viegluma ziņā: tas aktīvi attīstās pusgadu, otru daļu pavadot ziemas miegā un ļaujot savam ziedkopim nedaudz atpūsties. Lielākajai daļai sugu šis ziemas miegs parasti gan ir vasarā...
No Dienvideiropas un Vidusjūras reģiona nākusī ciklamena (Cyclamen sp.) ir daudzgadīgs augs ar bumbuļveida sakni. 16.-17. gadsmitu mijā tā parādījās arī Eiropas rietumu un ziemeļu daļā. Viedokļi dalās par to, no kuras valsts augs ieceļojis šajā reģionā – Francijas vai Lielbritānijas, taču ir skaidrs, ka galvenās auga māju valstis ir Turcija, Izraēla, Sīrija un Grieķija. Savvaļā tās labprāt aug tuvu lielu koku saknēm un starp akmeņiem – tas ir arī nodrošinājums pret lielo draudu – spēcīgiem vējiem un stiprām lietavām.
Lai arī ciklamenas lielākoties ir diezgan aukstumizturīgas, Latvijas klimata apstākļi tām ir pārāk vēsi, jo te ilgstoši var saglabāties temperatūra zem nulles, ko augs spēj paciest vien pāris dienas. Tamdēļ vislabāk ciklamenu audzēt ir podiņos. Praktiski visām ciklamenu sugām kopšanas prasības ir vienādas, taču atšķiras attīstības un miera periodi. Vidusjūras reģiona sugas zied pavasarī, taču vasarā augs "iemieg", savukārt jau minētajai cyclamen hederifolium ziedēšanas laiks ilgst no augusta beigām līdz pat oktobrim.
Ciklamenas lapotne jau vien ir acis priecējoša – parasti tumšzaļā krāsā, var būt sudrabaini raksti. Tomēr noslēguma akcents ir apburošie ziedi, kas ir sastopami dažādos rozā toņos, balti vai gaišsārti violeti, dažām selekcionāru radītām šķirnēm – sarkani vai lillā. Dažiem hibrīdiem piemīt arī īpaši izteikta smarža.
Ziedēšanas laikā ciklamena var būt līdz pat 20 cm augsta. Ziedi saglabās savu krāšņumu līdz martam vai pat aprīlim, un vēlāk nevajag satraukties par ziedlapu vīšanu un lapotnes dzeltēšanu – augs vienkārši sāk pāreju uz miera periodu. Vecos ziedus un lapas jānorauj tuvu pie bumbuļa. Podiņu vajadzētu novietot gaišā un vēsā istabas vietā, izvairoties no tiešas saules. Ziemā augu drīkst turēt arī tiešā saulē, jo tā nav tik intensīva, savukārt miera periodā – tumšākā un sausā vietā. To var guļus stāvoklī novietot arī ēnā uz terases.
Augsnei noteikti jābūt labi drenētai, lai izvairītos no puves, turklāt neliels smilšu daudzums noteikti nāks tikai par labu. Ciklamenai nav īpašu prasību pH līmenim, taču nedaudz sārmaina vide būs ideāla. No rudens sākuma un visu ziedēšanas laiku augs ir jālutina. Tas ir jālaista bieži (ik reizi, kad augsnes virspuse ir sausa), bet mazos daudzumos. Vislabāk būtu podiņu iegremdēt ūdenī līdz 15 minūtēm un notecināt lieko ūdeni, pirms likt atpakaļ uz paliktņa.
Laistīt var arīdzan no augšpuses, tikai jāizvairās no ūdens tiešas liešanas uz bumbuļa, lai tas nesapūtu. Mēslošanai var izmantot ziedaugiem domāto maisījumu ar zemu slāpekļa sastāvu, taču jāievēro divas lietas: nedrīkst mēslot, ja zeme ir sausa, kā arī pārāk daudz mēslojuma dos kuplu lapotni, bet maz ziedus.
Pavasarī sākas ciklamenas miera periods. Izziedējušie ziedi noteikti ir jāizlauž, lai izvairītos no sēklaizmetņu veidošanās, kas var noslogot augu un to novārdzināt. Liešana un mēslošana pamazām jāveic arvien retāk un jāpārtrauc vispār, līdzko ir palicis tikai auga bumbulis. Šajā posmā augs īpašu kopšanu neprasa, nepieciešamības gadījumā bumbulis jāpārstāda lielākā podiņā un svaigā augsnē. To parasti veic vasaras beigās, kad manāma kāda augšana. Pārstādot jālūko, lai bumbuļa dzinumu vieta būtu līdz ar zemes līmeni vai nedaudz virs tā. Miera perioda beigas ir vasaras beigas vai septembris, tad pamazām jāatsāk laistīšana un mēslošana.
Ciklamenas pavairošana ir diezgan sarežģīts process, ko parasti atstāj profesionāļu rokās. To dara divējādi: atdalot daļu no bumbuļa vai izaudzējot jaunu augu no sēklām. Tomēr bumbuļa atdalīšanas procesā grūti pasargāt saknes bumbuli no izpūšanas, savukārt audzējot no sēklām, pirmie ziedi varētu būt redzami tikai pēc 15–18 mēnešiem. Ja tomēr ir vēlme izmēģināt ciklamenu audzēšanu no sēklām, tad ziedēšanas laika izskaņā dažus izziedējušos ziedus var atstāt un ļaut jaunajām sēklām nogatavināties.
Ciklamenu netraucē kaitēkļi, sevišķi tad, ja to audzē podiņā. Galvenās grūtības var rasties, neievērojot tās kopšanas prasības. Ja ciklamena tiek laistīta miera periodā, tad tās bumbulis var sapūt un augs aiziet bojā. Problēmas var rasties arī tad, ja istabā ir pārāk karsta temperatūra – uz to norādīs auga lapas, kuras sāks dzeltēt. Tomēr arī karstums uzreiz nenozīmē auga bojāeju: tas var atdzīvoties nākamajā sezonā. Rūpējoties par to aktīvajā laikā un netraucējot to miera periodā, ciklamena pavisam noteikti augs griezdamās un dāvās brīnišķīgus ziedus, kas nepaliks nepamanīti.