29.01.2016 16:54

Saulkrastu Velosipēdu muzejs ticis pie Kārļa Ulmaņa dāvinātās balvas Vienības velobrauciena uzvarētājam

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Saulkrastu Velosipēdu muzejs ticis pie Kārļa Ulmaņa dāvinātās balvas Vienības velobrauciena uzvarētājam Saulkrastu Velosipēdu muzejs

Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijā nonākusi unikāla relikvija – sudraba balva, ko Valsts prezidents Kārlis Ulmanis Latvijas riteņbraucēju "Vienības brauciena" noslēgumā 1936. gada 6. septembrī, kad šis pasākums notika pirmoreiz, pasniedza Alūksnes maršruta uzvarētājam Jānim Pušpuram.

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Saulkrastu Velosipēdu muzeja dibinātājs Jānis Seregins, šī relikvija ir unikāla ar to, ka tā ir pati pirmā "Vienības brauciena" pasniegtā balva, un kopumā, pēc kolekcionāra teiktā, 1936. gadā tādas varētu būt pasniegtas tikai kādas sešas. Tāpat šī balva, sudraba ietvars ar gravējumu, kurā atradās kristāla trauks, tieši tāda ir tikai vienā eksemplārā.

"Vienības brauciena patrons bija toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš uz visiem Vienības braucienam gatavoja vairākas balvas, un pats izlēma, kuram viņš tās dāvinās un kuram ne. Turklāt katru gadu šīs balvas bija atšķirīgas. Šī konkrētā balva ir no sudraba, tā tikusi izgatavota juvelieru darbnīcā Rīgā," zina stāstīt J. Seregins.

Pati pirmā "Vienības brauciena" pasniegtā balva - sudraba ietvars ar gravējumu, kurā atradās kristāla trauks. Tas diemžēl šo gadu laikā ir nozudis, taču Saulkrastu Velosipēdu muzejs nolēmis šo balvu atjaunot tās agrākajā izskatā.
Pati pirmā "Vienības brauciena" pasniegtā balva - sudraba ietvars ar gravējumu, kurā atradās kristāla trauks. Tas diemžēl šo gadu laikā ir nozudis, taču Saulkrastu Velosipēdu muzejs nolēmis šo balvu atjaunot tās agrākajā izskatā.

Tāpat viņš arī norādīja, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados riteņbraucēju "Vienības brauciens" bija īsti tautas svētki, ko līdz pat šīm brīdim var dēvēt par pašām vērienīgākajām riteņbraucēju sacensībām, kādas jebkad Latvijā notikušas. Proti, 1936. gadā, kad šis pasākums notika pirmoreiz, tajā piedalījās 1200 dalībnieku, bet 1939. gadā "Vienības brauciens" pulcēja jau 6226 riteņbraucējus. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šādas sacensības notika četrus gadus pēc kārtas.

Vienlaikus jāpiebilst, ka toreiz "Vienības brauciena" galvenais mērķis bija nevis uzzināt ātrāko, bet veicināt tautas kopības garu. Dalībniekiem bija jāveic noteikts ceļa gabals, un starti tika doti visu apriņķu centros ar finišu Rīgā.

"Šo 1936. gada Vienības brauciena balvu, kas ir nonākusi mūsu īpašumā, Kārlis Ulmanis pasniedza Alūksnes maršruta uzvarētājam Jānim Pušpuram no Balviem. Viņš startēja ceturtajā klasē, kas bija tā saucamie neorganizētie riteņbraucēji, kas nebija nekādās biedrībās, bet gribēja paši piedalīties," klāsta kolekcionārs.

Saulkrastu Velosipēdu muzeja dibinātājs arī atklāja, ka muzeja īpašumā balva nonākusi, patiecoties Jāņa Pušpura ģimenei, kas relikviju bija visu šo laiku glabājusi un tagad pārdevusi muzejam.

J.Seregins arī norādīja, ka šī nav vienīgā "Vienības brauciena" balva, kas glabājas muzejā: "Mūsu muzejs ļoti rūpīgi vāc visus materiālus, kas saistās ar Vienības brauciena svētkiem. Esam savākuši ziņas par praktiski visiem Vienības brauciena uzvarētājiem, kas pirms kara šajās sacensībās piedalījās. Mums ir gan fotogrāfijas, gan dokumenti par viņiem. Tāpat vācam arī balvas, un muzeja kolekcijā ir diezgan daudz balvu, kas tika šajos svētkos pasniegtas, tostarp ir arī dažas toreizējā Valsts prezidenta dāvinātās balvas," stāstīja Saulkrastu Velosipēdu muzeja dibinātājs J.Seregins.