Varbūt par nevērīgu attieksmi jūsmo radikālo feministu caurspīdīgo sienu mājās, bet labi audzinātu latviešu sabiedrībā uz to lūkojas ar nožēlu. Bet...
Diemžēl gadās, ka labi gribētais var pārvērsties par mulsuma pilnu neveiklību vai pat par totālu izgāšanos. Piemēram, visiem taču zināms, ka pieklājīgs kungs dāmai palīdz novilkt mēteli. Ideālā variantā būtu jābūt tā, ka kungs atrodas sievietei aiz muguras, dāma mazliet piepaceļ mēteli, kuru stiprās vīrieša plaukstas eleganti patver plecu rajonā, paceļ uz augšu, lai no tā varētu viegli un vijīgi atbrīvoties.
Patiesībā bieži vien notiek citādāk. Dāma pārvietojas pa telpu tikpat neizrēķināmā trajektorijā kā molekulu kustība, ko mācījāmies fizikas stundās. Lai pareizā brīdī kungs piezagtos pie muguras, ir jāskraida pakaļ pa visu laukumu, jāpaspēj pagriezties līdzi viņas pagriezieniem un ar galda tenisa čempiona reakciju jāmēģina pamanīt, kurā mirklī dāma uzskatīs par īsto brīdi no mēteļa atbrīvoties.
Nedod, Dievs, ienākt prātā, ka, gaidot viņas "īsto brīdi", varētu censties vispirms atbrīvoties no sava mēteļa. Kā likums sieviete mēteli sāks vilkt tieši tajā brīdī, kad kungs būs savējo dabūjis līdz pusei un tas turēsies, pārkarājies pār vienu plecu.
Rezultātā palīdzēt dāmai fiziski būs iespējams tikai ar vienu roku. Mēteli nav viegli otram novilkt pat ar divām rokām, bet ko tas praksē nozīmē ar vienu? To, ka jūs ar to roku vilksiet sievieti aiz čupra, laužot viņai atpakaļ pašas rokas. Vienreiz redzēju, ka stiprākas miesasbūves kungs šādā veidā apgāza partneri uz grīdas. Lieki piebilst, ka mētelis joprojām bija nelaimīgās sievietes mugurā.
Vienreiz kāds pieredzējis džentlmenis mani pamācīja, ka var vienkārši sievietei pateikt: "Ļauj man tev palīdzēt," un pieķerties pie mēteļa plecu daļā. Zināt, ko tas nozīmē praksē?
Vispirms saņemsiet atbildi: "Tūlīt, pagaidi!". Domāju, ka nav jāskaidro, ka šis 'tūlīt" var nozīmēt gan laiku pēc pāris sekundēm, gan desmit minūtēm. Principā situācija nav uzlabojusies, bet pasliktinājusies, jo tagad nevis vienkārši jāskraida līdzi, minot trajektoriju, bet jādara tas, turoties sievietei pie pleciem. Tā kā tādā čukčukbānītī, tikai ar to starpību, ka spēlējat divatā zolīdā pasākumā, kur citi nepiebiedrojas, bet tieši pretēji – pavada ar izgāšanās ainas alkstošiem un tiesājošiem skatieniem.
Ļoti smagi kungiem klājas, ja partnere ir augumā garāka sieviete. Tad vīrietim bez pakāpšanās uz soliņa mēteli vispār nav iespējams novilkt, par vienu roku nemaz nefantazējot. Otrs variants palūgt viņai notupties vai reālāks – izlikties, ka steidzami jāaiziet uz tualeti, bet patiesībā aiz kāda stūra slepus vērot, kad garā pavadone pati būs padarījusi jūsu džentlmeņa darbu.
Daudz gadu treniņu rezultātā, protams, var piešauties izdarīt tvērienu īstajā brīdī un novilkt mēteli, nelaužot partnerei rokas. Bet ar to jau viss nebūs beidzies. Mētelī noteikti vēl jāieliek cimdi, šalle... un, protams, kad tas jau gandrīz nodots garderobē, tad vēl kaut kas jāatceras paņemt no kabatas. Cik ilgi ar novilktu mēteli uz jūsu rokām būs jāstāv, nekad nevar uzminēt. Pēcāk taču vēl jānovelk savs apģērba gabals, vienlaikus neizmetot no rokām kundzes mēteli, no kura tūlīt, tūlīt var izkrist viss tur sastūķētais.
Vēl nelāgāk var sanākt, ja jāģērbjas kopā ar kādu sievieti, kas nav ne sieva, ne līgava, ne māte, ne meita, bet teiksim – paziņa. Vai viņa vispār sapratīs, ka gribi paņemt viņas mēteli, kad uzliksi rokas uz pleciem? Teātrī vienreiz redzēju, ka sieviete iespiedzās, jo domāja, ka kāds viņai uzmācas. Atklātajam jautājumam "vai drīkst palīdzēt?" var sekot mulsinošais: "kādā ziņā?"
Citiem vārdiem sakot, nesaprotu, kāpēc skolās māca, kas ir Francis Ferdinands un kas viņa brālēns, bet bērniem nemāca sadarbību mēteļu vilkšanā ar īpašu programmu meitenēm un puišiem. Jauns mācību priekšmets varētu būt risinājums ilgtermiņā, bet mūsu paaudzes džentlmeņiem novēlu saglabāt stiprus nervus un izpratni, ka mūsu daiļā dzimuma dēļ šie upuri nav velti.