Tikpat ilgi, kā kuluāru sarunas par demisiju, cirkulē arī baumas par Solvitas Āboltiņas neremdināmo kāri izmantot pēdējo politiskās atdzimšanas iespēju un kļūt par nākamo Ministru prezidentu. Tieši ar šīm "Vienotības" vadītājas ambīcijām arī saistīta Laimdotas Straujumas valdības nestabilitāte un pat Straujumas nomelnošanas kampaņa publiskajā telpā.
Lai stiprinātu Solvitas Āboltiņas pozīcijas tālākajās valdības veidošanas sarunās, ļoti noderētu "Vienotības" kongresa ciets mandāts par labu savai līderei. Tomēr vienošanās starp Straujumu un Āboltiņu par atkāpšanās kārtību paredzēja, ka kongresā par amatu pārbīdēm runāts netiek.
Tieši pretēji. Solvita Āboltiņa runāja par to, ka partija ierauta "bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā", kā arī nosauca virkni amatu, uz ko negrasās pretendēt. "Neesmu domājusi un nedomāju ne par aizsardzības, ne iekšlietu, ne tieslietu, ārlietu vai satiksmes ministra amatiem," teica Āboltiņa.
Āboltiņas solījumi nepretendēt uz amatiem un darīt mazos frakcijas darbus rada iespaidu, ka partijas līdere uz premjera krēslu nepretendēs, lai gan tīri formāli starp uzskaitītajiem amatiem, kurus Āboltiņa sev neparedz, valdības vadītājs neparādījās. Neoficiāli zināms, ka "Vienotība" ļoti aktīvi pēta partiju attieksmi pret Āboltiņas kandidatūru, tātad premjeres amats, visticamāk, joprojām ir partijas priekšsēdes darba kārtībā.
Tad kāpēc šāda izvairīšanās no kongresa lēmuma? Kāpēc šāda zināmā mērā maldināšana? Viens no skaidrojumiem, ka Solvitai Āboltiņai varētu arī neizdoties savākt nepieciešamo atbalstu no partijas puses, kas viņas stāvokli jaunā premjera meklējumos nevis uzlabotu, bet pasliktinātu.
Otra versija, ka "Vienotība" nav droša par atbalstu Āboltiņai no koalīcijas partneru puses, jo striktu pozīciju pret Āboltiņu kā premjeru definējusi Nacionālā apvienība. Neiesaistot kongresu premjera kandidāta nosaukšanā, partijai tiek paturētas brīvākas rokas arī citu kandidātu izvirzīšanā.