Visbiežāk viņu redzu pie datora – veidojam sarakstus, tabulas, fotogalerijas, lasot ziņas vai sazvanoties un kārtojot organizatoriskos jautājums. Laiku pa laikam viņš paver durvis biedrības vadītājas Mārītes kabinetā, lai precizētu, noskaidrotu vai informētu viņu. Aivis Pīladzis biedrībā "Aicinājums Tev" darbojas jau no tās dibināšanas gada.
Sākumā kā apmeklētājs un brīvprātīgais, tagad arī kā darbinieks – viens no biedrības struktūrvienības "Sporta klubs" vadītājiem. Pasākumos viņu var viegli atpazīt – viņš ir tas, kurš spēj apvienot organizēšanu, fotografēšanu un dalību. Bet visvairāk viņu saista informāciju tehnoloģijas. Biedrība ir Aivja pirmā oficiālā darbavieta. Viņš zina, ka bieži darba atteikuma patiesais iemesls ir invaliditāte.
– Kā sākās tavas darba gaitas biedrībā "Aicinājums Tev"?
– Kad Mārītei radās iecere izveidot biedrību, kurā tiktu piedāvātas daudzveidīgas iespējas cilvēkiem ar dažāda veida garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, viņa meklēja domubiedrus un uzaicināja pievienoties arī mani. Kā brīvprātīgais sāku darboties uzreiz 2003. gadā. Ar laiku daudz ko iemācījos. Šobrīd gan strādāju, gan turpinu darīt brīvprātīgo darbu un daļēji pārstāvu biedrības "Aicinājums Tev" struktūvienību Siguldā – Sporta klubs, jo arī cilvēkiem ar invaliditāti ir vajadzīgs sports.
– Kā tu raksturotu atmosfēru kolektīvā un sastrādāšanos?
– Atbalstoši. Mēs esam divi, kas pārstāv Sporta klubu. Organizējot pasākumus, darbojamies kopā. Ja kāds kaut ko nevar, to izdara otrs. Un otrādi. Darot darbu, mēs cits citu papildinām.
– Atnākot uz biedrību, tu esot bijis noslēgtāks. Tagad esi aktīvs, sabiedrisks un atvērts. Kas mainījās?
– Visi cilvēki nav vienādi. Arī tie, kuriem nav invaliditāte. Es pat nezinu, kas mainījās. Atnācu uz biedrību un nepamanīju, kurā brīdī notika pārmaiņas.
– Vairāki cilvēki man ir teikuši, ka tu skaisti dziedi. Skatoties koncerta video, ierakstus, arī pati par to pārliecinājos. Kā tu to sāki?
– Kad biedrībā tika dota iespēja mācīties dziedāt, es nodomāju, ka tas nav man, un turpināju darīt savas lietas. Tomēr reiz es saņēmos un aizgāju. Nu jau var teikt tā – piecus gadus neesmu atraujams no šīs nodarbes. Dziedāšanas prasmes esmu attīstījis nodarbībās.
– Kādus izaicinājumus tu sev esi izvirzījis tagad?
– Esmu izgājis uzņēmējdarbības kursus. Vēlos sākt darboties šajā nozarē. Man jau ir ideja, esmu izpētījis situāciju un iespējas. Jāmēģina, un gan jau izdosies!
Otrs izaicinājums ir projektu konkurss "Labie Darbi". Rakstu projektu, lai būtu iespēja iegādāties sporta formas un invenāru. Izaicinājums ir arī citas lietas, kas saistītas ar Sporta kluba attīstību.
– Vai ir kaut kas, ko tu vēlētos ieteikt darba devējiem?
– Nebaidīties pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Daudzi ir ļoti čakli, novērtētu doto iespēju un ieguldītu sevi darbā tik, cik vien spēj.