Domāju, ka ne velti inčukalnieši izvēlējušies tā nodēvēt savu biedrību. Tā ir vieta, kurā ikviens, ierodoties uz dažādām nodarbībām vai pasākumiem, daloties priekos un bēdās vai vienkārši tāpat ienākot, var sajust, cik gaidīts viņš ir.
Katrs tiek uzklausīts un, ja nepieciešams, ikvienam sniegts atbalsts un palīdzība. Bez tases tējas un cienasta prom netiek laists neviens. "Mūsmājās" pajumte rasta arī diviem pamestiem kaķu puikām. Minkas ir izārstēti un aprūpēti, atguvuši agrāko spožumu, tagad biedrības telpās ienes prieku un omulību.
Apbrīnoju "Mūsmājas" dvēseli Valdu Pavloviču – biedrības dibinātāju un izveidotāju. Vienmēr smaidīga, enerģiska, jaunu ieceru pārņemta. Jebkuru darbu viņa veic ar lielu atbildības izjūtu. Valda prot iedvesmot. Arī neveiksmes vai pašas veselības problēmas viņu neaptur no izvirzītā mērķa realizēšanas. Tādēļ jo sāpīgāk, ka tomēr atrodas kāds, kas iepilina pa darvas pilienam labajos darbos. "Būs labi! Un man jau ir kas palīdz!" – tādās reizēs nosaka Valda, un acīs no jauna iemirdzas spīts. Un kā lai darbi neveicas, ja sešu gadu laikā ir izveidojusies komanda, uz ko var paļauties: Baiba, Aija, Brigita, Lidija, Tamāra, Jānis un daudzi citi – visus nenosauksi, jo biedru pulks ir liels. Katrs gads piepulcē arvien jaunus mūsmājniekus, jo te ir vieta, kur piepildās cilvēku sapņi, realizējas idejas un ieceres, vieta, kas iedod spārnus lidojumam.
"Mūsmājas" – kā tāds neliels Paradīzes dārza stūrītis uz šīs zemes. Cik ilgi tas zaļos, tas atkarīgs no mums pašiem, no mūsu darbiem, vēlmēm un līdzcilvēku atbalsta.
Un nu par darbiem. Kas tad ir paveikts šajā pusgadā? Lai gan cāļus skaita rudenī – "Mūsmājām" vienmēr ir, ar ko lepoties. Biedrība turpina darboties Latvijas labdarības organizāciju tīklā, un sadarbībā ar fondu "Ziedot" un Latvijas Samāriešu apvienību no 2009. gada rit darbs projektos "Paēdušai Latvijai" un "Paēdušai Latvijai – sirmgalvjiem". Katru mēnesi pārtikas pakas saņem trūkumā nonākušās ģimenes ar bērniem, vecie un vientuļie cilvēki. Sniedzam palīdzību ar apģērbu, sadzīves priekšmetiem, palīdzam sagādāt tehniskos palīglīdzekļus, konsultējam sociālajos jautājumos. Jāpiemin, ka biedrības vajadzībām tiek izmantots personīgais transports un visi strādā brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu.
Ne velti saka – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Arī mēs rakstām projektus, lai turpinātu biedrības telpu remontu un labiekārtošanu. Lauku atbalsts dienests ir atbalstījis vairākus projektus – un rezultātā mums ir omulīga pirtiņa, kurā var lieliski relaksēties un uzlabot pašsajūtu. Šobrīd rit darbs pie projekta, lai iekārotu nelielu kokapstrādes darbnīcu, kurā ikviens varēs gūt iemaņas darbā ar koku. Ļoti ceram, ka līdz apkures sezonai tiks uzstādīts automātiskais apkures katls, lai atkal ziemā nebūtu katru nakti jādežūrē biedrībā, lai kurinātu.
Iedrošinājumu un ticību saviem spēkiem, kā arī uzlabot veselību palīdz nodarbības nūjošanā, fizioterapijā, iegūtās zināšanas pirts un veselīgā uztura dienās. Interesantas ir floristikas nodarbības, pieprasīta arī datormācība.
Apmeklējot biedrības organizētās radošās darbnīcas, ikviens var sevī atklāt jaunus talantus. Nelielu daļu no čaklo rokdarbnieču veikuma varēja aplūkot izstādē seno amatnieku svētku laikā "Satiec savu meistaru" Inčukalna Tautas namā. Plaša krāsu bagātība un izdoma bija redzama adītajās vilnas zeķēs un cimdos, austajos paklājos un raibajos lupatu deķos. Izstādē gozējās arī pa kādam dekoratīvam spilvenam. Interesi izraisīja oriģināli izgatavotās apsveikuma kartiņas. Neticami, ka, izmantojot tikai papīru un šķēres, skatītājam var radīt ilūziju, ka redzam mežģīnes. Mēs patiesi varam lepoties ar mūsu cilvēku izdomu un radošo pieeju, gatavojot lietas no vienkāršiem materiāliem. Vajadzīga tikai pacietība un izdoma. Un tāda ir mūsu čaklajām rokdarbniecēm.
Pavasaris "Mūsmājām" iesākās ar jauku pasākumu Inčukalna Tautas namā. Aprīlī uz biedrības organizēto pavasara svētku koncertu "Kad saulīte rotājas" ieradās viesi no Siguldas biedrībām "Aicinājums Tev" un "Cerību spārni". Bērni no "Cerību spārniem" mūs priecēja ar gaismas teātra izrādi "Zaķīšu pirtiņa". Skatītājus ļoti aizkustināja mazo priekšnesums, jo daudziem tas bija pārsteigums, ka bērni ar īpašām vajadzībām var tik emocionāli un mākslinieciski augstā līmenī to parādīt. Sajūsmu izsauca arī "Aicinājums Tev" dziedātāji ar savu plašo un daudzveidīgo dziesmu repertuāru. Skatītāji ar aplausiem nelaida prom no skatuves dziedātājus, lūdzot dziedāt vēl un vēl kādu dziesmu. Savukārt draiskais Zaķu pāris parūpējās par to, lai koncerts noritētu raiti un omulīgi.
Pašā ievziedu ziedēšanas laikā "Mūsmājās" viesojās Bostonas koledžas pasniedzēji no Anglijas. Brauciena mērķis bija dalīties pieredzē un iepazīties ar sociālās palīdzības organizēšanu un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības jautājumiem Latvijā. Viesi izrādīja interesi par biedrības pakalpojumu klāstu, apbrīnoja cilvēku entuziasmu un priecājās par jauko apkārtni. Izsmeļošu informāciju viesiem sniedza skolas direktore B. Grūtupa. Viesi tikās arī ar novada domes priekšsēdētāju.
Pateicamies Inčukalna novada domei par atbalstu, palīdzot izveidot "Mūsmājas", un ceram arī uz turpmāku sadarbību ar mūsu pašvaldību un sociālās palīdzības dienestu, jo mums ir kopīgs mērķis – uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar invaliditāti.
Un atkal kāds pieklauvē pie durvīm – lūdz palīdzību. Un nevilšus nāk prātā pasaka "Kaķīša dzirnaviņas". Pasaka par izsalkušo, netīro kaķīti, kura priekšā visas durvis aizvērās un tikai vienas tika atdarītas. Tās durvis, aiz kurām mājo cilvēkmīlestība un sapratne.