Maruta:
Dzimtene mums ir tikai viena – kur esam dzimuši, kur dzimuši mūsu vecāki, senči un paaudžu paaudzes. Būsim šajā sarežģītajā laikā stipri un vienoti!
Einārs:
Novēlu Latvijas iedzīvotājiem beidzot saskatīt mūsu valstī tās vērtības, kuras Eiropā nevar nopirkt pat par lielu naudu. Un atcerieties, ka lielākā daļa zemeslodes iedzīvotāju dzīvo daudz lielākā nabadzībā nekā mēs šeit.
Kristīne Š.
Novēlu Latvijai, lai katrs no mums sāktu no sevis, no mazumiņa, – arī koks izaug no sēklas. Nevaram gaidīt, lai varaskungi būtu godprātīgi, ja paši nepamanām no savas kabatas izkritušu papīru, neaizrādām nekauņām, smēķētāji nespēj paiet malā un pūš virsū blakus stāvošajiem, nesamaksājam nodokli, ja varam to apiet, un jau minētajiem negodīgajiem varaskungiem nevis pieprasām atskaitīties un, ja vajag, atkāpties, bet tikai klaigājam internetā.
Kristīne P.:
Ko es novēlu Latvijai dzimšanas dienā? Droši vien to pašu, ko ikviens novēlētu savai mātei: saprātīgus, čaklus, godīgus un mīlošus bērnus, labus, uzticamus un atsaucīgus draugus, stipru veselību un ilgu mūžu! Bet prātam neaptverami traģisko notikumu Francijā sakarā – lai "mūsu" 750 bēgļi tiešām būtu patvēruma meklētāji, kas pēc laika neliktu mums liet gaužas asaras un rūgti nožēlot, ka savā azotē esam izlolojuši odzi.
Ivo:
Lai lietas patieso vērtību nebūtu jāuzzina, kad tās vairs nav. Atcerēsimies ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, ka katrs esam daļa no Latvijas un Latvija ir daļa no mums.
Ieva:
Lai mums pietiktu vieduma neveicināt agresiju un nesēt naidu. Lai mums pietiktu drosmes pieņemt lēmumus, kas nav "pa spalvai". Lai mums pietiktu līdzcietības un izpratnes. Lai mēs paliktu maza, zaļa, svešzemnieku varas neietekmēta valsts un miera osta saviem tautiešiem. Lai mēs vairotu pozitīvo enerģiju un neielaistu savās sirdīs ļaunumu.
Arita:
Mēs visi sakām, ka mīlam šo valsti, bet savos darbos šo mīlestību izrādām pārāk maz. Proti, gadās, ka ikdienā, domājot par savu maciņu, mēs aizmirstam būt pret valsti godīgi. Tāpat arvien biežāk mēs izvēlamies klusēt, paļaujoties uz to, ka kāds Jēkaba vai Brīvības ielas namā visu izdomās mūsu vietā. Tomēr tā nebūs, jo valsts esam mēs visi un ikvienam "ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekš tiek". Tieši tāpēc Latvijas dzimšanas dienā aicinu visus atcerēties, ka mīlēt nozīmē arī rūpēties. Gādāsim par mūsu Latviju, būsim godīgi pret to un nebūsim kūtri reizēs, kad šķiet, ka nākotnes vārdā lietas ir jādara kā citādi!
Ģirts:
Mēs Latvijā esam palikuši mazāk par diviem miljoniem. Protams, ne jau skaits vienmēr ir noteicošais, jo – cik iedzīvotāju bija, piemēram, senajās Atēnās? Tomēr vēl šodien mēs pārtiekam no viņu kultūras mantojuma. Mums varbūt pašlaik svarīgākais ir iemācīties cienīt līdzcilvēkus un svētku reizē sastopoties pasmaidīt. Tas būtu solis pretī civilizētiem paradumiem.