Saskaņā ar Turaidas muzejrezervāta pasūtījumu Šveices mājas saimniecības ēkas restaurācijas un atjaunošanas būvprojektu 2015. gadā izstrādāja SIA "Arhitektes Ināras Caunītes birojs". Sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galveno krājuma glabātāju etnogrāfu Mārtiņu Kuplo vasarā un rudenī restaurācijas darbus veica būvfirma "Balga".
Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Turaidas muzejrezervāts" (valsts aizsardzības Nr. 2606) daļa. Savulaik tā noslēgusi tā sauktās Šveices mājas kompleksa pagalma rietumu malu.
Pašas Šveices mājas šobrīd gan vairs nav, zem zemes saglabājušies vien tās pamatu fragmenti. No kādreizējā Šveices mājas pagalma apbūves saglabājusies t.s. tējnīcas ēka, kas šobrīd tiek izmantota Turaidas muzejrezervāta saimnieciskajām vajadzībām. Lai arī Šveices māja līdz šodienai nav saglabājusies, daļa no pagalma teritorijas nav pārveidota un šodien respektējama kā kultūrvēsturiska vērtība.
Šveices mājas saimniecības ēka būvēta vienlaikus ar Šveices māju 19. gadsimtā. Tā redzama arī 1903. (1905.) gada Turaidas apbūves plānā kopā ar pārējām Šveices mājas ansambļa ēkām. Gadu gaitā tā piedzīvojusi funkcijas maiņas, taču lielas pārbūves to nav skārušas. Ēka ir brīvi stāvoša vienstāva būve ar taisnstūra plāna formu. Tā ar garenasi ziemeļu dienvidu virzienā novietota paralēli Siguldas–Inciema ceļam. Ēkā ir trīs telpas. Sākotnēji izveidotais plānojums bija saglabājies līdz šodienai. Ēkas austrumu fasādē ir divas ieejas, kas ved uz gala telpām.
Ēkas cokols mūrēts no laukakmeņiem. Guļbūves konstrukcijās būvēto šķērssienu augšdaļas baļķu gali pakāpienveidā izvirzīti, lai veidotu lielāku jumta pārkari virs ieejām. Tās priekšā ir plaša pajumtes daļa. Pārsegums izbūvēts no koka, savulaik tās bijušas apaļkoka sijas. Jumta gali aizbūvēti ar trinītī liktiem nomaļu dēļiem. Ēkai ir koka konstrukcijās veidots divslīpņu jumts, kas bija segts ar viļņotajām azbestcementa loksnēm, bet pēc restaurācijas iesegts ar koka skaidu jumtu.
Ēkas autentiskais būvapjoms ir saglabājies. Fasāžu autentiskuma pakāpe ir augsta, jo tās saglabājušās ar nelielām atgriezeniskām izmaiņām, līdz ar to ēka kopumā nes kultūrvēsturisku vēstījumu vairāk nekā simt gadu garumā.
Tā kā ēkas tehniskais stāvoklis bija ļoti kritisks un jo īpaši tāpēc, ka koka trupes bojāti bija gan guļbūves apakšējie vainagi, gan vietām sairis cokola augšdaļas mūrējums, saimniecības ēkas atjaunošana tikai veikta, to demontējot un restaurāciju veicot darbnīcā. Pirms klēts demontāžas tika marķētas visas koka konstrukcijas. Demontāža tika veikta saudzīgi, paredzot visas kvalitatīvās konstrukcijas lietot atkārtoti. Tika saglabātas un atjaunotas visas oriģinālās koka detaļas. Neatgriezeniski bojātās detaļas tika izgatavotas no jauna. Tika atjaunotas visas oriģinālās logu un durvju ailas to sākotnējā apjomā. Izveidots jauns jumta segums no koka skaidām. Ierīkota jauna elektroinstalācija, tā izbūvēta slēpti – pa bēniņiem, kā arī sienu mazāk eksponētajās vietās. Ēkai izbūvēta māla ķieģeļu grīda.
Pēc ēkas atjaunošanas darbu pabeigšanas saimniecības ēka kā objekts iekļauta muzeja ekspozīcijā un tiks izmantota kā atklātā krājumu telpas, saglabājot iespēju muzeja apmeklētājiem apskatīt objektu no ārpuses.
Tieši oriģinālās substances nepārveidotība un ļoti rūpīga tās restaurācija/atjaunošana šodien ļauj ēku uztvert kā gadsimtu vecu arhitektūras liecību.
Ēka bagātina muzejrezervāta teritorijā ietilpstošo ēku kolekciju, un nākotnē tā kopā ar atjaunojamo Šveices māju un stadulām veidos visa ansambļa autentiskuma sajūtu.