"Mīļie draugi! Brāļi un māsas Jēzū Kristū! Viens no luterāņu baznīcas mocekļiem Dītrihs Bonheifers ir sacījis šādus vārdus: "Sabiedrības moralitātes tests ir tas, ko tā dara priekš saviem bērniem", un līdzvērtīgi mēs arī varam sacīt šodien, ka otrs tests jeb otra pārbaude, kā mēs nosakām to, kāda ir mūsu sabiedrības moralitāte, ir tās attieksme pret ģimeni un pret laulību kā vērtību.
Es domāju, mēs visi saprotam, ka ir viegli aizbildināties ar sabiedrības morālo pagrimumu, kurš ir atklāti ieraugāms tajā lielajā laulības šķiršanas procentā mūsu valstī, bet var būt vēl labāk saskatāms caur tiem bērniem, kas dzīvojas uz ielām, un vēl vairāk caur tiem, kas tiek atstāti bērnunamos, it kā nevienam – ne vecākiem, ne sabiedrībai – nebūtu vajadzīgi. Un, ja mēs gribam ar šādām lietām mērīt sabiedrības vērtības vai moralitāti, tad pavisam saprotams, ka ir kādas cilvēku grupas, kas, aizbildinoties ar šo zemo moralitāti, ir gatavas attaisnot jebkādu netiklības formu – sākot ar laulības pārkāpšanu un beidzot ar homoseksuālismu vai viendzimuma attiecībām.
Bet mēs kā kristīgi ticīgi cilvēki taču zinām, ka Dieva vārds kā patiesība apliecina: lai kāda būtu netiklība, neviens, kas tādu piekopj, neieies Debesu Valstībā. Mēs par to nešubāmies, un tāda ir mūsu ticība, taču varbūt mums ir laiks pievērsties un ieraudzīt vēl lielākus draudus, ko arī atklāj Svētie Raksti, jo īpaši, ko šodien dzirdējām Pāvila vēstulē romiešiem. Vēl lielāka par miesas netiklību vai, mēs pat varam sacīt, miesas netiklības augli ir negantība, kas nāk no garīgas netiklības, no garīgas laulības pārkāpšanas, par kuru mēs jau dzirdējām Pāvila vēstulē romiešiem: "Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem."
Līdz ar to es esmu pārliecināts – mēs pavisam skaidri varam ieraudzīt un saprast, ka ļaunums, kurš šobrīd staigā pa ielām, vispirms sākas cilvēka neticībā, ka cilvēks, savas iekāres dēļ apmaina neiznīcīgo un dievišķo pret iznīcīgo, dzīvniecisko.
Jautājums, kuru mēs katrs pats sev šodien varam uzdot, ir – kā mums būt un kā mums rīkoties? Un mēs redzam, ka apustulis Pāvils, jau iepriekš zinādams, par ko un ar ko Kristus baznīcai būs jācīnās, ir sacījis šādus vārdu Pāvila vēstulē efeziešiem: "Beidzot, mani brāļi, topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem."
Un es esmu pārliecināts, ka šodien mēs varam atrast divas svarīgas lietas priekš Kristus baznīcas: vispirms – mēs nedrīkstam pagurt, vēl cīņa nav noslēgusies un mūsu pirmais uzdevums ir pasludināt Kristus evaņģēliju, proti, atgriešanos no grēkiem, proti, ka Kristus ir nomiris par cilvēku viņa grēkos, augšāmcēlies un dāvā ticībā mūžīgo dzīvošanu. Bet ir vēl kāds, iespējams, tikpat svarīgs uzdevums kā nepagurt sludināt evaņģēliju – un tas ir Kristus miesai, Kristus baznīcai dzīvot Dieva svētumā, jo mūsu Dievs ir svēts, dzīvot tā, lai Kristus evaņģēlija gaisma atspīd caur Viņa ticīgajiem, lai Kristus spēks un slava un godība ir tā rota, tas apliecinājus, ka evaņģēlijs, kuru mēs pasludinām, ir dzīvs un klātesošs šodien pie mums – mūsu zemē un mūsu tautā. Atcerēsimies, ka Dieva vārds mums saka: "Esiet svēti, jo es esmu svēts," saka Tas Kungs. "Bet, ja sāls ir nederīga, tad tā ir ārā izmetama un kājām saminama. Esiet svēti, saka Tas Kungs, Āmen.""
Video ieraksts ar K. Kalniņa uzrunu no 2. jūnijā Svētā Jēkaba katedrālē ģimenes vērtībām un tikumiskai sabiedrībai veltītā ekumeniskā aizlūguma, ko lasītāji varēja vērot arī tiešraidē portālā "Apriņķis.lv":