Skarba vide, kalnu nogāzes, sausi laikapstākļi un spēja labi iejusties dažādās augsnēs – šķiet, šāds augs varētu nebūt atrodams vai audzējams Latvijā. Tomēr arī pie mums to var viegli audzēt savā dārzā. Turklāt šis šķietami vienkāršais augs ir arī izcils biomasas kultūraugs, ko jau vairākās Eiropas valstīs izmanto enerģijas iegūšanai.
Miskantes ir daudzgadīgas zāļveida ziemcietes. Ar šo vārdu apzīmē veselu ģinti, kas ietver aptuveni 20 sugas. To dzimtā puse ir Āzija, bet plašāk izplatītas tās ir Japānā, Korejā, Taivānā un Ķīnā. Interesanti, ka savvaļā miskantes var sastapt ļoti atšķirīgās vietās. Tās mēdz nosegt veselas pļavas, labprāt mīt arī purvos, kalnu nogāzēs, tuvu aktīviem vulkāniem, kā arī pie dažādām pamestām vietām. Šis zāļainais augs var augt pat nabadzīgā augsnē un kalnu nogāzēs līdz 1500 metru augstumā.
Dēvētas arī par sudrabniedrēm, tās izceļas ar kuplu un bagātīgu lapu puduri un gariem, staltās skarās izkārtotiem ziediņiem, kas mēdz sārtoties sudrabaini brūnos vai violetos toņos. Lapām ir asas maliņas un visa lapotne ir vasarzaļa, bet ziemā viss puduris pārtop krāšņā sudrabā, īpaši sniegotās dienās. Parasti augs sasniedz 2 metru augstumu un līdz 1,5 metru apjomu platumā. Sastopamas arī gigantiskās miskantes, kuru līdz pat 3 metrus augstos dzinumus izmanto enerģijas iegūšanai.
Latvijā plašāk tiek audzētas Sarkstošās miskantes (Miscanthus purpurascens) un Ķīnas miskantes (Miscanthus sinensis). To būtiskākā atšķirība ir krāsās – Sarkstošā miskante rotājas ar izteikti ugunīgākiem toņiem. Interesanti, ka atsevišķām šķirnēm ziediņi sastopami arī paslēpušies dziļi lapotnē, tāpat sastopamas arī punduršķirnes.
Zāļainajām miskantēm ļoti tīk daļēji saulainas vai pilnīgi saulainas vietas. Lai gan savvaļā tās reizēm sastopamas arī ēnainos mežos, dārzā tās nevajag stādīt ēnā. Tās labi augs arī nogāzē un aizsargās to pret zemes nogruvumiem. Miskantēm jānodrošina labi drenēta augsne un tām itin labi patīk arī mitrums. Arī pārmērīgs augsnes skābums vai mālainums nekaitēs. Miskantes efektīgi izskatīsies jebkurā dārza vietā, savukārt augumā augstākas šķirnes labi kalpos arī mājas pagalma privātuma nodrošināšanai.
Nav nekā vienkāršāka par miskantes kopšanu. Pirmie divi gadi jaunajam stādam būs nostiprināšanās laiks, un tam nav nepieciešama īpaša mēslošana. Miskantes pārstādīšanu un dalīšanu ieteicams veikt pavasarī, pirms sākuši attīstīties jaunie dzinumi. Šis ir piemērots laiks agrāk stādīto augu vecās lapotnes apgriešanai, lai atbrīvotu vietu jaunajai. Vasaras vidū vai beigās augs sasniegs savu maksimālo augstumu.
Miskantes zied rudenī – no septembra līdz pat oktobrim starp lapotni izstiepsies arī staltas, vēdekļveidīgas skaras. Uz tām izkārtoti mazi, sīki ziediņi, no kuriem vēlāk attīstīsies sēklas. Rudens laikā arī lapotne pamazām iekrāsosies brūnganāka un tāda saglabāsies visu ziemu, piesaistot sev uzmanību.
Miskantes pavairošanu veic, atdalot cerus vai ar sēklu palīdzību. Latvijas apstākļos sēklu izdiedzēšanai nepieciešami īpaši apstākļi, turklāt tam nepieciešams ilgs laiks, tāpēc pavairošana notiek, atdalot jau esošos, pārāk izaugušos stādus. Saknes miskantēm ir samērā koksnainas, un vecākiem augiem tās saaug visnotaļ blīvi. Veco augu izrok, sakneni sadala 2–4 daļās un katru izstāda kā jaunu stādu. Šo procesu var veikt reizi trīs gados, īpaši, ja vecākam augam skaidri redzams, ka tas pie saknēm sāk atmirt. Atdalīšana stādam dos jaunu dzīvības dzirksti.
Dārzkopjiem par prieku, miskantes faktiski neapdraud neviens kaitēklis vai slimība. Vienīgais drauds var būt rūsa – sēnīšslimība, kas veidojas, ja tiek saslapināta miskantes lapotne. Laistot jācenšas neskart lapotni un vislabāk to darīt siltā, saulainā laikā, kad, lapotnei samirkstot, tā var ātri apžūt. Tāda ir miskante – ar Āzijas iedvesmu un graciozu līgošanos vēja pūsmās.
Uzziņai:
miskantes nosaukums ir cēlies no grieķu valodas – "mischos", kas tulkojams kā "stumbrs", bet "anthos" – "zieds";
Japānā miskantes ziedu plaukšana ir kā ziņa par rudens tuvošanos;
auga pielietojums ir daudzveidīgs – miskantes dzimtajā pusē to izmanto kā lopbarību, savukārt daudzās citās valstīs no miskantes šķiedrām izgatavo papīru;
miskantes ir arī biomasas kultūraugs;
augs ir ugunsnedrošs – to aizdedzinot, liesmas ir apjomīgas;
miskantes var augt līdz pat 15 gadus ilgi.