Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nenoliedzami zelta rudens baudītāju pūļi rada diskomfortu tiem, kas vēlas rimtu pastaigu, nevis satiksmi kā Rīgā uz Brīvības ielas. Tāpēc devos izzināt kādu Siguldas maršrutu – Vikmestes taku –, kas varētu sniegt gan vizuālu baudu, gan jaunatklājumus un nelielu piedzīvojumu. Tā kā šis maršruts nav oficiāli atzīmēts tūrisma kartēs un dienas vidū tajā sastapu vien kādu nomaldījušos pārīti, tā varētu būt garantija, ka vismaz pusstundu zelta lapu valdzinājumu varēsiet baudīt gandrīz vientulībā.

Vienīgā neērtība, ar ko jārēķinās, ir, ka uz takas sākumu jānokļūst ar automašīnu un jālūdz kādu kompānijas biedru atbraukt pretim uz tās noslēgumu. Vēl var ar pilsētas autobusu Nr.12 nokļūt līdz Turaidai un tad paieties 1,6 km līdz takas sākumam vai braukt ar satiksmes autobusu Sigulda – Turaida – Krimulda līdz "Kungu rijai", no kuras līdz takas sākumam ir apmēram 700–800 metri.

Bet nu par to visu mazliet sīkāk. Tātad pirmais uzdevums ir nokļūt līdz takas sākumam. Kāpēc tas ir takas sākums nevis beigas? To sapratīsiet, kad to iziesiet.

Ja esat kompānijā ar automašīnu, tad lūdziet, lai šoferis, kurš nevēlas mērot ceļu kājām, aizved jūs uz Gravzaķu stāvlaukumu Turaidā, kas atrodas 1,6 km attālumā no Turaidas centra Raganas virzienā ceļa kreisajā pusē, pārsimt metru pirms Reiņa trases (no Raganas puses ap 200 m no Reiņa trases iebrauktuves labajā pusē). Tā kā uz to nav nekādas norādes, jāpamanās iegriezties mazā iebrauktuvē starp ceļmalas krūmiem.

Būsiet pārsteigti, cik labā stāvoklī ir asfaltētais stāvlaukums, kas no ceļa nemaz nav pamanāms. Tā kā takas sākumā nav nekādas norādes par tās esamību, garumu vai virzienu, stāvlaukuma tālākajā malā meklējiet izpļautu taciņu, kas ved mežā. Tā būs īstā. Šoferi nosūtiet uz Gūtmaņalas stāvlaukumu vai sarunājiet citu vietu, kur satikties pēc apmēram 30–40 minūtēm (ja vien pa ceļam nepiknikosiet uz kāda no atjaunotajiem soliņiem; šoferītis, protams, var nākt arī pretim) Un piedzīvojums var sākties!

Biju pārsteigta par takas segumu – tā nupat svaigi noklāta ar šķeldu. Pa ceļam pār nupat atjaunotiem tiltiņiem (saskaitīju vismaz 13) šķērsosiet Vikmestes upīti. Tā kā mitrākām vietām un strautiņiem pāri ved laipas, kājas nesaslapināsiet. Ja vien nevēliesieties tuvumā nofotogrāfēt tos dabas brīnumus, kas pavērsies skatam – smilšakmens klintis, biotopi, apsūnojuši akmeņi, strautiņi, kas saules staros vizuļo kā dimanti, un vēl un vēl... Absolūtā bauda, ko var paildzināt pasēžot uz soliņiem takas malā.

Takas noslēguma daļā pamanīsiet norādes uz Vikmestes pilskalnu (kas gan nav nekāds pilskalns tā klasiskajā izpratnē) un uz Krimuldu. Starp citu, te var mainīt pastaigas mērķi un doties uz gaisa trošu vagoniņu, ar ko var nokļūt Siguldā.

Ja tomēr turpināt iecerēto maršrutu, dodieties tālāk, kur takas noslēgumā, īsi pirms serpentīnceļa, izbaudīsiet smilšakmens atsegumus, kas spoguļojas Vikmestes upītes dzidrajos ūdeņos, veidojot gluži vai mākslas darbus. Tad turieties pa kreisi un nonāksiet Gūtmaņalā. Jo kas tad tā par Siguldas apskati, ja nav pabūts Gūtmaņalā? Bet tur gan jārēķinās ar citu – tādu pašu kā jūs – zelta rudens baudītāju burzmu.

Varu piebilst, ka taka ir piemērota gan ģimenēm ar bērniem un vecvecākiem, gan romantiskiem pārīšiem.

Kā velobraucēja novērtēju, ka šo taku varu iekļaut sava Siguldas veloceļojuma maršrutā, jo tās stabilais segums ļauj to pārvarēt arī, neskatoties uz dažiem stāvajiem nobraucieniem. Protams, kā kājāmgājējs šo taku var kombinēt ar citiem Siguldas apskates maršrutiem. Atliek tikai tūrisma centrā paņemt vai mājas lapā lejuplādēt Siguldas apskates objektu vai velomaršrutu kartes, un aiziet baudīt zelta rudeni!

Starp citu, tas šajā nedēļas nogalē vēl nav pašā plaukumā, tāpēc vēl ir laiks tam sagatavoties.