Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uz jautājumu, kāpēc transtaukskābes nevar neaizliegt vispār, ministrs norādīja, ka Latvija uz to virzās.

"Mēs virzāmies šajā virzienā, bet mēs virzāmies, kā varam. Šis noteikumu projekts šobrīd ir saskaņots ar Zemkopības ministriju, esam panākuši kompromisu, ka pārejas laiks uz jauno kārtību, būs divi gadi. Tas nozīmē vien to, ka vēl esam atļāvuši iedzīvotājus indēt vēl divus gadus. No otras puses ir pārtikas industrijas intereses," sacīja ministrs.

Latvija būs ceturtā Eiropas Savienības valsts, kas pieņems maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā. Regulējums esot līdzīgs kā citās valstīs, tāpēc ministram nav bažu, ka Eiropas Komisija to nesaskaņos. Ierobežojumi noteikti Dānijā, Austrijā un Ungārijā. Ierobežojumi ir noteikti arī Šveicē, Islandē un Norvēģijā.

"Nešaubāmies, ka tas tiks saskaņots, jo par pamatu tam ir Austrijas modelis," sacīja G. Belēvičs.

Viņš uzsvēra, ka ierobežojumi vērsti uz to, lai samazinātu risku saslimt ar hroniskām neinfekcijas slimībām un projekts ir "liels panākums saslimstības mazināšanā".

"Šis kompromiss ar ZM nenāk viegli, tas jāpanāk arī jautājumā par pārāk saldo, pārāk sāļo, pārāk trekno pārtikas produktu aplikšanu ar akcīzes nodokli. [..] Galvenā problēma ar kaitīgo pārtiku, kas ir Pasaules Veselības organizācijas atzinums, ka valstīs ar lieliem līdzmaksājumiem, un mēs esam šāda valsts, – ja kaitīga pārtika ir lēta un viegli pieejama, tad šādas valstu valdības ir nolēmušas savu valstu iedzīvotājus ne tikai slimībām, bet arī mūžīgai nabadzībai, jo vajadzēs ne tikai sadzīvot ar slimību, bet arī no savas kabatas piemaksāt," brīdināja ministrs.

Valdība otrdien izskatīs projektu par transtaukskābju maksimāli pieļaujamām normām visiem produktiem, kas tiks izplatīti Latvijā. Transtaukskābes varēs būt 2 % līmenī – ne vairāk kā divi grami uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma produktā. Ar ZM panāktais kompromiss paredz, ka pārejas laiks būs līdz 2018. gadam.