Saeima rosinājusi grozījumus Darba likumā, kas darba sludinājumā aizliedz pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez pamatojuma tiek pieprasītas svešvalodas, visbiežāk krievu, zināšanas arī gadījumos, kad darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Izmaiņas palīdzētu novērst divvalodību, kā arī apturētu to latviešu jauniešu diskrimināciju, kuri skolās nav mācījušies krievu valodu.
| Skaidrīte Incenberga, pensionāre no Saulkrastiem:
Neesmu dzirdējusi, ka darba devēji prasītu krievu valodu. Nav pareizi, ja pieprasa, ka darbiniekam noteikti tā jāzina. Un nevajag kaunēties mācīties latviešu valodu.
|
|
| Sanita L. no Carnikavas, strādā tirdzniecībā:
Kopumā nevajadzētu prasīt krievu valodas zināšanas, tomēr, ja amatā tās ir nepieciešamas – tas ir tikpat svarīgi kā pārvaldīt jebkuru citu valodu. Ir jāizvērtē.
|
|
| Oskars Nāzars, galdnieks no Carnikavas:
Nav pareizi prasīt krievu valodas zināšanas, jo mums ir sava valsts valoda. Strādāju pie latviešu darba devēja. Taču esmu saskāries ar situāciju, kad veikalā pārdevēji nemāk runāt latviski.
|
|
| Anita V. no Carnikavas, atbildīgā redaktore:
Ja tās nav valsts reglamentētās profesijas, kas nav valsts vai pašvaldību iestādēs, tik daudz jau uzņēmējiem vajadzētu būt tiesībām izlemt, kādas kvalifikācijas darbinieki viņiem ir nepieciešami.
|
|
