"Paaugstināta bīstamība veidojas ļoti vienkārša iemesla dēļ – gaisa temperatūras paaugstināšanas notiek kopā ar sausuma iestāšanos. Tāpat pēdējie ievērojamie nokrišņi ir bijuši tikai pa Jāņiem, kopš tiem jau aizritējušas vairāk kā desmit dienas, līdz ar to arī sausums pieņemas spēkā," teic M. Narvils, piebilstot, ka šie abi faktori ir ļoti spēcīgi stresa radītāji visiem augiem, tāpēc katram ir savu iespēju robežās jāparūpējas, lai šo negatīvo ietekmi uz augiem pēc iespējas mazinātu.
"Augstas gaisa temperatūras gadījumā tiek traucēta saules gaismas uzņemšana – fotosintēze, pasliktinās augu barības elementu aprite. Var apstāties augšana un sākties priekšlaicīga novecošanās. Augi var zaudēt jau uzkrātās vielas. Sausums samazina augšanu un attīstību – produktivitāti. Samazinās lapu, stublāju un ziedu lielums. Augi pastiprināti vīst, un var veidoties saules apdegumi. Tāpat karstums un sausums var ievērojami izmainīt un pasliktināt iegūstamās ražas apjomu un kvalitāti," norāda speciālists.
Turklāt šiem diviem stresa faktoriem ir pakārtoti vēl divi, kas ir cieši saistīti, - tā ir kaitēkļu pastiprināta vairošanās un arī atsevišķas slimības, piemēram, sausplankumainība, kas var parādīties uz daudzām kultūrām, sevišķi dārzeņiem.
Agronoms iesaka siltumnīcās segumu apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem vai ar krītu, lai radītu augiem noēnojumu. Tāpat siltumnīcās ieteicams nodrošināt ventilāciju augu diennakti. Savukārt lauka augiem, ja iespējams, uzklāj agrotīklu, tas nedaudz samazinās gaismas un siltuma starojuma ietekmi, kā rezultātā augu lapu virsmas temperatūra būs nedaudz zemāka.
Reizi nedēļā, agrās rīta vai vēlās vakara stundās, var veikt augu rindstarpu seklu rušināšanu, lai novērstu vēl atlikušā mitruma zudumus no augsnes. Arī pārējos kopšanas darbus pārcelt uz vēsāko laika periodu.
"Ļoti bīstama ir temperatūras paaugstināšanās augu sakņu zonā, tādēļ jāveic augsnes papildus pieraušana, vēl labāk izmantot mulču - svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas, skaidas. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu," sacīja M. Narvils.
Savukārt saistībā ar laistīšanu viņš norādīja, ka tā jāveic tikai vēlās un agrās rīta stundās. Laistot citos diennakts laikos, iztvaikošanas dēļ ūdens zudumi var sasniegt vairāk par 50%.
"Laista maksimāli iespējami tuvu, sakņu zonā, lai ūdens var labāk iesūkties augsnē. Vienā reizē laista bagātīgi - vismaz desmit litri uz kvadrātmetru. Tad augi vismaz dažas dienas varēs izturēt bez laistīšanas. Jālaista lēni, lai neizskalotu augsni un ūdens nenotecētu no augu sakņu zonas. Ūdeni lietot siltu, auksts ūdens var radīt augiem vēl papildu stresu," teic speciālists.
Tāpat viņš arī norāda, ka ar ūdeni var apsmidzināt siltumnīcu seguma virsmu no virspuses, kas palīdzēs to atdzesēt. Savukārt attiecībā uz kaitēkļu apkarošanu šajā karstuma periodā, speciālist iesaka to veikt laikus un tikai gari no rīta vai vēlās vakara stundās.