Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis atgādina, ka no 2007. līdz 2013. gadam republikas nozīmes pilsētās un tā saucamajos attīstības centros tika ieguldīti vairāki simti miljoni latu, būvējot ielas un ietves, skolas un bērnudārzus, mūzikas un mākslas skolas, koncertzāles, sporta būves, bibliotēkas, zinātnes un kompetenču centrus, parkus un promenādes.
Lemjot par Eiropas Savienības struktūrfondu sadali periodā 2014.–2020. gadam, nolemts iepriekš minēto prioritāti turpināt, jo vēl viss nepieciešamais neesot sabūvēts, faktiski līdz ar to radot krasi atšķirīgas iespējas pašvaldībām un sadalot iedzīvotājus šķirās – tie, kuri dzīvo šajos centros un izmanto to sniegtās iespējas, un tie, kas dzīvo citur stipri atšķirīgos apstākļos un apmaksā rēķinus. Turklāt pārējās pašvaldības, lai risinātu līdzīgus jautājumus, ir spiestas ņemt kredītus, uzņemoties ilgtermiņa saistības, attiecīgi papildus noslogojot budžetu.
Diemžēl tagad izveidots mākslīgi radīts matemātisks algoritms, kā turpināt "barot" republikas pilsētas (izņemot Rīgu) un attīstības centrus. Piemēram, nabadzīgajai Liepājai vien nākamajā gadā no pašvaldību izlīdzināšanas fonda jāsaņem gandrīz pieci miljoni eiro.
Jāņem vērā, ka nekustamo īpašumu darījumu skaits, piemēram, Saulkrastu pašvaldībā ir ārkārtīgi neliels, bet par salīdzinoši lielām summām, attiecīgi šādi tiek pacelta visu novadā esošo zemesgabalu kadastrālā vērtība. Valsts zemes dienests aprēķinājis, ka 2015. gadā Saulkrastu novada sešiem tūkstošiem iedzīvotājiem jāsamaksā nekustamā īapšuma nodoklis (NĪN) gandrīz 1,1 miljons eiro apmērā.
Salīdzinājumam – ražošanas pilsētai Valmierai ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju nekustamo īapšumu nodoklis ir 1,3 miljoni, Jelgavai ar 62 tūkstošiem iedzīvotāju – nepilni trīs miljoni, bet Liepājas pilsētai ar 80 tūkstošiem iedzīvotāju NĪN ir 3,3 miljoni. Šeit redzams, ka NĪN par zemi un ēkām Latvijas lielākajās pilsētās vidēji ir 5–7 reizes zemāks nekā Saulkrastos. Turklāt N. Līcis atgādina, ka Saulkrastos 25 % iedzīvotāju ir virs darbaspējas vecuma.
Iedzīvotāji un uzņēmēji sagaida, ka, maksājot tik augstu NĪN, par šo naudu pašvaldība sakārtos infrastruktūru, radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, nevis aizskaitīs to citām pašvaldībām. Faktiski Saulkrastu iedzīvotāji un uzņēmēji tiek "izpumpēti" ar augsto NĪN nodokli, nesaņemot nekādu atdevi.
Pēdējo desmit gadu laikā Saulkrasti samaksājuši citām pašvaldībām vairāk nekā četrus miljonus eiro. Ārkārtīgi sasāpējuši jautājumi ik gadu tiek atlikti. Vāji attīstīto centralizēto kanalizācijas tīklu dēļ daļa mēslu nonāk jūrā. Pilsētas ielas un ietves nav pieredzējušas kapitālu atjaunošanu no to būvniecības. Atpūtnieki pukojas par autostāvvietu neesamību, bet ārzemnieki fotografē sausās tualetes ar pēdiņām Baltajā kāpā.