Nespējot rast kopīgu viedokli par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību, neapmierinātību ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbu pauduši Kultūras alianses pārstāvji un it sevišķi literāti.
Nav noslēpums, ka Latvijas rakstnieki ar daiļdarbu radīšanu nevar sev nodrošināt finansiāli pārtikušu dzīvi, tāpēc valsts atbalsts būtu ļoti nepieciešams.
Publiskota Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija valsts politikas īstenošanai un valsts budžeta plānošanai 2012.–2014. gadam, kuras īstenošanai no valsts budžeta būtu nepieciešami 400 tūkstoši latu. Stratēģija ietver pasākumu plānu trīs gadiem: jaunu un vērtīgu grāmatu iepirkšana bibliotēkām, lasīšanas veicināšanas programma bērniem un bāzes radīšana Latvijas oriģinālliteratūras tapšanai un šo darbu izdošanai ārzemēs.
| Madara Elmere, skolotāja palīdze no Baldones:
Jāatbalsta savi rakstnieki, lai tie varētu atļauties rakstīt. Tad arī lasītājiem būtu, ko lasīt. Ja būtu jaunie rakstnieki, kas mācētu uzrunāt un rakstītu postmodernus darbus, vairāk lasītu arī jaunieši. Vienkārši jāatrod pareizā pieeja.
|
|
| Lauma Ziemele, skolotāja no Baldones:
Jebkurai jaunai iniciatīvai vajadzētu atbalstu. Bet lasīšanu tas neveicinātu. It sevišķi jauniešu vidū. Ir daļa cilvēku, kas lasa, bet daļa no tā ir aizgājusi. Viņi uzskata, ka nevajag grāmatas, jauno bibliotēku, jo ir dators.
|
|
| Beāte Vagale, mājsaimniece no Baldones:
Ar sirdi gribētos teikt, ka rakstnieki jāatbalsta, bet saprotu, ka ir arī materiālā puse. Ja mūsu rakstnieki piedāvātu daudzveidīgus literārus darbus – jautrus, nopietnus un izglītojošus –, tas veicinātu lasīšanu.
|
|
| Juris Vasiļevskis no Baldones novada, strādā namu apsaimniekotājā:
Atbalstam un finansējumam būtu jābūt samērīgam ar valsts budžetu. Vajadzētu piešķirt vairāk finansējuma atsevišķām jomām, piemēram, lauksaimniecībai, vēsturei, nevis prozai, dzejai. Jo literatūra interesantāka, jo vairāk pērk.
|
|
