Lavandas ('Lavandula') ir daudzgadīga krūmveida ziemciete, kas pieder lūpziežu dzimtai – tai pašai, no kuras nāk piparmētras. Lavandas nāk no Vidusjūras reģiona un ļoti mīl sauli. Šeit tās pazīst kopš senseniem laikam – smaržīgo augu tirdzniecības nolūkos ieveduši arābu tirgotāji jau 600 g. p.m.ē.
Uz auga stingrajiem dzinumiem, kas var pārsniegt 30 centimetru augstumu, izkārtotas sudrabzaļas lapiņas. Garākie eksemplāri stiepjas pat 90 centimetru garumā. Apbrīnojami ir paši auga ziediņi – tie ir smalki veidoti, ko papildina burvīgs, saldeni svaigs aromāts, kas padarījis lavandas tik populāras. Selekcionāri parūpējušies arī par jaunām ziedu krāsām: Pasaulē pieejami arī gaišsārti, rozā, balti un pat dzelteni toņi, tomēr mūsu klimatiskajiem apstākļiem tie nav piemēroti. Šim ziedaugam būs grūti atrast konkurentus, kas pārspētu to gan krāsā, gan smaržā. Lavandas var būt arī izcils akcents akmens dārzos.
Noteikti jāmin auga plašais pielietojums skaistumkopšanā un pat kulinārijā. Tā dēvētais aromterapijas tēvs Renē Moriss Gatefoss ap 1900. gadu pirmo reizi dokumentējis lavandas ārstnieciskās īpašības. Jau gadiem ilgi tiek gatavotas ziepes ar lavandas ēterisko eļļu, kas tām piedod neatkārtojamu aromātu. Ziepēs un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, izmantotas šī ziedauga ēteriskās eļļas un lavandas klātbūtne atrodama pat vairāku gardu saldo ēdienu sastāvā. Pirms sava dārza ainavu papildināt ar lavandu, iepazīsimies, kādas audzēšanas prasības piemīt šim krāšņajam ziedaugam.
Lavandām ļoti nepatīk pārstādīšana, tāpēc vietas izvēlei jābūt precīzai un nemainīgai. Citu variantu nav - ir jāizvēlas dārza vissaulainākā vieta! Lai nodrošinātu ilgu auga mūžu, augsnei jābūt ar labu gaisa cirkulāciju un labi drenētai. Ļoti smagu augsni var ielabot ar granti vai maziem akmentiņiem. Videi jābūt nedaudz sārmainai (ar pH līmeni 6,7–7,3), turklāt stādāmajai vietai jābūt kārtīgi izravētai.
Jaunie augi jāizstāda 30–45 centimetrus atstatus citu no cita, jo tie laika gaitā kļūs kuplāki. Jāņem vērā, ka skarbas ziemas lavandām nav tik liels drauds kā pārmērīgs mitrums. Lai to novērstu, augu var izstādīt nelielā pacēlumā, pie mājas sienas vai tuvu uzkalniņa virsotnei, kā arī augsnes virsmu apbērt ar smiltīm. Laistīšana jāveic tikai tad, kad zeme ir apžuvusi, mērenās vasarās pilnīgi pietiek arī ar lietusūdeni. Jāpielūko, lai krāšņo krūmu neskar spēcīgi vēji.
Laba ziņa tiem, kam nav dārza, – lavandas var audzēt arī podiņos! Tiesa, jāņem vērā daži svarīgi nosacījumi. Audzēšanai nav ieteicami liela izmēra podi, jo tādos var uzkrāties lieks ūdens. Podiņa apakšā jābūt caurumiem, kas nodrošinās nepieciešamo gaisa cirkulāciju un drenāžu, apakšā var iebērt nelielu grants vai akmentiņu slāni. Podiņos augošās lavandas jālaista nedaudz biežāk nekā dārzā augošās, raugot, lai tās pārāk neizžūst.
Pavasarī, kad paaugušies pirmie jaunie dzinumi, jāveic auga apgriešana. Ātrāk apgriezt nedrīkst, jo tas lavandai var nopietni kaitēt (īpaši, ja bijusi barga ziema, kas augu nedaudz traumējusi). Jāapgriež vecākie, neglītākie un sausie zariņi, atstājot 2/3 no to sākotnējā garuma, tā tiks sekmēta jauno dzinumu attīstība un veidota krūma forma, neļaujot tam palikt kokainam. Arī pārmērīga mēslošana nav vajadzīga, jo lavandas labāk jūtas nabadzīgā augsnē, tad arī auga ēteriskās eļļas būs spēcīgākas. Mēslojums vairāk nepieciešams jaunākajiem augiem, pietiks, ja augsni papildinās ar kompostu.
Kad vasarā izplaukst aromātiskie ziediņi, tos pamazām var sākt novākt. Vislabāk to darīt dienas pirmajā pusē, izgriežot iespējami garas atvases, kuru ziedi vēl nav līdz galam atvērušies. Griežot atvases, jācenšas krūmu izretināt, lai nodrošinātu labāku gaisa cirkulāciju. Grieztos ziedus var savākt buntītēs, pakarināt ar ziediem uz leju, tā saglabājot skaisto aromātu vēl vairākus mēnešus. Izgriezto ziedu vietā augs jauni, un tā tas turpināsies līdz rudenim, kad augs sāks gatavoties ziemai. Ja gaidāma īpaši salta ziema, rudenī augsni var uzlabot ar fosforu bagātinātu mēslojumu, savukārt pašā ziemā, lai izvairītos no apsalšanas, augus var pārklāt ar skujkoku zariem.
Lavandas var izaudzēt no sēklām, taču mūsu klimatiskajos apstākļos tās nenobriest, un tad nākas sēklas iegādāties. Tamdēļ visērtāk lavandas pavairot ir ar spraudeņiem. Pavasarī vai vasarā aptuveni 10 centimetru garus spraudeņus bez ziediņiem ievieto augsnē un regulāri laista. Pēc aptuveni trīs nedēļām tos var izstādīt 5 - 10 centimetru platos podiņos. Kad saknes ir pietiekami attīstījušās, augus var izstādīt dārzā. Jāņem vērā, ka atdalīšanu vislabāk panes jauni augi, tāpēc vecākiem eksemplāriem vienkārši jāļauj augt un attīstīties to ierastajā ritmā.
Gan lavandu ziedi, gan lapas satur spēcīgas ēteriskās eļļas - tās arī lieliski atvaira kaitīgos insektus un pievilina labvēlīgos - bites un tauriņus. Problēmas rada pārlieku liels mitrums – uz to var norādīt lapu dzeltēšana. Savukārt, ja lapiņas kļūst brūnas, tas var liecināt par kādu sēnīšslimību. Turpretī podiņos audzētajām lavandām lapu dzeltēšana var ziņot par pārāk lielu vai mazu slāpekļa daudzumu augsnē.
Ja dārznieks rūpīgi ievēros laistīšanas paradumus un nepieļaus būtiskas kļūdas, romantiski violetais tonis viņa dārzā vai saulainajā istabā būs garantēts!
Vai tu zināji, ka:
• lavandu nosaukums cēlies no latīņu valodas "lavare", kas nozīmē "mazgāt";
• Francijas reģionā Provansā skolu kabinetos tika liktas lavandas, lai mazinātu skolēnu nervozitāti un nepaklausīgu uzvedību;
• lavandas bieži vien stāda blakus rozēm, lai aizsargātu tās pret laputīm;
• lavandu eļļu izmanto muskuļu sāpju gadījumā, kā arī tā darbojas kā nomierinošs līdzeklis;
• lavandas uzlabo miegu – kaltētas lavandas var iebērt nelielā linu maisiņā un novietot pie gultas;
• arī Latvijā iekopti vairāki lavandu lauki.