Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam norādīja pašvaldību pārstāve Gunita Gaide, vairākas pašvaldības, iesniedzot projektu pieteikumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētajā atklātajā projektu konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai", ceturtajā kārtā izkritušas. Turklāt, lai gan projektu pieteikumi esot bijuši sagatavoti atbilstoši konkursa nosacījumiem, tie neizprotamu iemeslu dēļ tikuši noraidīti.

Pašvaldības ministrijas izvērtējumā saskata subjektīvu un neloģisku rīcību, par ko liecina vairāki fakti. Piemēram, iepriekšējās konkursa kārtās no kopumā iesniegtajiem pašvaldību projektu pieteikumiem atteikumu saņēma vidēji 20–25 %, visbiežāk to pamatojot ar nepilnībām projektu izstrādē. Turpretī šajā konkursa kārtā aizdomas par subjektīvu izvērtējumu radīja tas, ka no aptuveni 70 pašvaldību pieteikumiem tika noraidīti apmēram 55 %.

Pašvaldībām, kas saņēmušas atteikumus, VARAM to pamato ar it kā konkursa pieteikumā pieļautām kļūdām, tomēr neizprotami šķiet, ka pašvaldībām, kam finansējums ticis piešķirts, konkursa pieteikumā ir tieši tādas pašas "kļūdas".

Par nesaimniecisku naudas sadalījumu liecina arī tas, ka finansējumu saņēmušas Rīgas, Ventspils, Ogres, Valmieras, Salaspils un citas pašvaldības, kur ielu apgaismojums ir salīdzinoši labā stāvoklī, savukārt vairākām pašvaldībām, kur ielu apgaismojums ir novecojis un neekonomisks, ticis atteikts.

Jāņem arī vērā, ka emisiju pircēju un Latvijas likumdošanas nosacījums ir, lai KPFI fonda finansējums, kas Latvijai piešķirts par neizmantotajām emisiju kvotām, tiktu izmantots energolietderīgi un caurspīdīgi. Rodoties aizdomām par subjektīvu naudas sadalījumu, donorvalstis – Beļģija, Portugāle un Spānija – piešķirto naudu var pieprasīt atpakaļ, un tad VARAM būs jāatmaksā kopumā vismaz 4 miljoni eiro, kas visdrīzāk tiks segti no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Olaines novada pašvaldības vadītājs Andris Bergs, arī viņu projekts nav ticis apstiprināts, lai gan iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā pie energoefektīvā apgaismojuma olainieši tikuši.

"Ministrija mums atteica, lai gan gribējām par Eiropas naudu modernizēt ielu apgaismojumu atlikušajās ielās, kur energoefektīvas gaismas vēl nav. Lai gan ministrija savā vēstulē pašvaldībai savu atteikumu pamatoja, to, vai tas bija subjektīvs vai nē, es neņemos komentēt. Eksperti saka, ka atteikums ir bijis neizprotams un nav bijis saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem," saka A. Bergs.

Neizpratni pauž arī apgaismojuma risinājumu uzņēmuma SIA "Proengro" projektētājs Alvis Kaltnieks: "Atklātajā projektu konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" projektu izvērtēšanas kārtību nosaka MK noteikumi nr. 408, un tie paredz, ka pēc pirmreizējas projektu izvērtēšanas to iesniedzējiem ir iespēja labot konstatētās neatbilstības. Otrreizējā izvērtēšanā tiek pārbaudīts, vai nepieciešamie precizējumi ir veikti, un tad projektu apstiprina vai noraida. Šī konkursa ceturtajā kārtā otrreizējā izvērtēšanā vairāku pašvaldību projekti tika noraidīti, norādot uz neatbilstībām, kas pirmreizējā izvērtēšanā nemaz netika akcentētas. Proti, projektu iesniedzēji pēc pirmās izvērtēšanas veica labojumus, taču rezultātā noraidīti tika pēc pavisam citiem kritērijiem. Nav skaidrs, kāpēc, pēc vieniem un tiem pašiem MK noteikumiem, katrā konkursa kārtā un katram projektam tiek piemēroti citi vērtēšanas kritēriji. Taču ir acīmredzami, ka projektu izvērtēšanā nav konsekvences, kas norāda uz vērtētāju kompetences trūkumu vai iespējamu korupciju."

Pašlaik aptuveni 20 % no noraidītajām pašvaldībām ir vērsušās VARAM ar oficiālu sūdzību un lūgumu atcelt nepamatotos atteikumus. Olaines novada mērs stāsta, ka to ir darījusi arī viņa vadītā pašvaldība.

"Panākt to, lai ministrija vēlreiz pārskata to, kam nauda piešķirama un kam nē, mēs negrasāmies, jo projekta konkurss tāpat beidzas šī gada 29. maijā. Vienīgais, ko Olaines novada pašvaldība lūdz, ir novērst, lai šādi gadījumi nākotnē vairs neatkārtojas," saka A. Bergs.

Vienlaikus pašvaldības vadītājs norāda, ka apgaismojuma modernizēšana par pašvaldības naudu Olainē netiks veikta. Izmaksas ir pārāk augstas, un tas atmaksājas tikai tad, ja tiek ieguldīta Eiropas nauda. "Nu neko. Iztiksim ar vecajām lampām. Tās jau vēl spīd," teic A. Bergs.