Pūču izrādīšanās
Kā stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange, šobrīd Līgatnes dabas takās "pierakstītas" un apskatāmas dažādas pūces. Patlaban sevi izrāda trīs draudzenes – meža pūces Frīda, Ringo un Aktrise. Meža pūces ir Latvijā visbiežāk sastopamā pūču suga, kas labprāt apdzīvo arī pilsētu parku veco koku dobumus.
Vieni no aktīvākajiem putnu sezonas baudītājiem ir ūpji – Latvijas lielākās pūces. Ūpju puisis Hugo ar savu sievu Dāmu labprāt izmanto vakara krēslu un nakts stundas aktīvai balss izlocīšanai. Zinātāji runā, ka reizēm ūpju riesta skanīgo ūjināšanu varot dzirdēt pat līdz Gaujas malai.
"No pagājušā gada pavasara Līgatnes dabas taku pūču kompānijai ir pievienojusies ausainā pūce Aušuks. Pie sava ausaini aušīgā vārda tā tika, pateicoties Līgatnes dabas taku apmeklētājiem, kuri piedalījās dzīvnieku vārdu dāvāšanas konkursā. Aušuks ir ļoti sabiedriska pūcīte, ar savu aktivitāti un interesantajām izdarībām tā priecē apmeklētājus arī dienas vidū. Aušuks skaidri parāda, ka gluži nav taisnība uzskatam, ka pūces pa dienu tikai guļ," stāsta I. Lange.
Aušuks, līdzīgi kā citas pūces, Līgatnes dabas takās ieradās kā pūču mazulis, kas bijis "pamests" un ticis "izglābts".
"Pavasaris ir satraucošs laiks pūču mazuļiem, jo tie dodas brīvsolī, prom no ligzdas, tomēr vēl nav kļuvuši tik patstāvīgi, lai prastu par sevi pilnībā parūpēties. Šis ir brīdis, kad mazulis viens pats laiku pavada uz kāda apsūnojuša ciņa vai zema koka zara. Putnu vecāki ar saviem mazuļiem regulāri sasaucas, ne velti daba šiem putniem devusi skaņas balsis. Tiklīdz pienāk vakars, vecāki steidz pabarot savus lolojumus un apmācīt dažādās noderīgās prasmēs – lidot un medīt.
Cilvēkam savukārt sirds sažņaudzas, ieraugot it kā vientuļu un pamestu mazuli, jo viņš par saviem bērniem pieradis rūpēties citādāk. Tā nu katru gadu daudzi pūču mazuļi tiek atņemti vecākiem un izrauti no ierastās vides, lai savu dzīvi turpinātu nebrīvē. Tāpēc der atcerēties – it kā vientuļi pūču mazuļi patiesībā nav pamesti, tos nevajag glābt! Atstāsim savvaļai tos, kas dzimuši, lai dzīvotu brīvē!" aicina dabas taku vadītāja.
Baltie stārķi un kraukļi
Reizēm Līgatnes dabas takās nokļūst un gada silto sezonu plašajos voljēros bauda pa kādam baltajam stārķim. Pārsvarā šie stārķi dažādu savainojumu dēļ nav spējuši lidot un par sevi parūpēties. Tomēr Līgatnes dabas takas nevar kļūt par stārķu mājām, jo šiem putniem ziemā ir nepieciešams Āfrikas klimats, bet Līgatnes dabas takas var piedāvāt tikai Latvijas ziemu.
"Līgatnes dabas takas atrodas mežā, tāpēc šeit var ieraudzīt un vērot ne tikai oficiālos Līgatnes dabas taku dzīvniekus un putnus, bet arī savvaļas," turpina I. Lange. Līgatnes dabas taku apkaimes pastāvīgie iedzīvotāji ir kraukļi – lielākie vārnu dzimtas putni Latvijā. Šie putni ir arī izslavēti gudrības simboli, un ne velti.
"Pie mums kraukļi jūtas lieliski, jo visapkārt ir augstas egles, kur vīt ligzdas, un arī par pārtikas trūkumu nav jāraizējas. "Restorānā" galds vienmēr klāts, un to nu kraukļi ielāgojuši ar pulksteņa precizitāti. Tā vien šķiet, ka Līgatnes dabas takās oficiāli "pierakstīto" dzīvnieku barošanas grafiks kraukļiem zināms jau no galvas, un viņi lieliski pārzina arī dzīvnieku ēšanas paradumus. Pie to dzīvnieku "galda", kuri uz ēšanu ierodas ar novēlošanos, kraukļi "uzdzīvo" pirmie, bet pie dzīvniekiem, kuri paēd un daļu atstāj vēlākam laikam, kraukļi ierodas precīzi ēšanas reižu starplaikā.
Līgatnes dabas taku darbiniekiem vietējo kraukļu populācija nesagādā lielu prieku, jo visu laiku jāizdomā jauni dzīvnieku barošanas paņēmieni vai barotavas, lai kraukļi no dzīvniekiem paredzētajiem labumiem nolaupītu pēc iespējas mazāk," rūpēs dalās I. Lange un piebilst, ka apmeklētāji gan var priecāties par šiem lielajiem, skaistajiem un inteliģentajiem putniem, kurus ikdienā nemaz tik bieži neizdodas ieraudzīt.
Līgatnes dabas takas ir piemērotas ikvienam, kurš vēlas izbaudīt īstu putnu sezonu. Uzmanīgs vērotājs pamanīs, ka gravā pie bijušās lāču mītnes aktīvi rosās dižraibie dzeņi, un to enerģiskā klaudzināšana dzirdama skaņi un tālu. Meža cūku voljerā ligzdu koka dobumā iekārtojusi dzeņu radiniece pelēkā dzilna. Putnu pazinēji pratīs saklausīt arī Latvijas mazākā putna – zeltgalvīša – dziesmu koku galotnēs. Un kur nu vēl žubīšu dziesmas, dažādu citu mazputniņu vīterošana un treļļi!