Ir domubiedru grupa, kas uzskata, ka būtu jāpieņem Kopdzīves likums – tas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi, jo, viņuprāt, "šie cilvēki sabiedrības acīs jau ir ģimene".
Guntars, tehniķis: Taisnību sakot, man pašam pavisam normāli šķita apprecēties, un es īsti nezinu, ko domā cilvēki, kuri dzīvo kopā tāpat vien.
Evita, juriste: Kaut kā taču ir jāsakārto arī tādas dzīves situācijas, tādu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā neprecējušies. Protams, vienkāršāk ir apprecēties, bet te jāsaka – kas nu kuram ir "vienkāršāk". Taču jāsaprot, ka šāds likums nevar būt alternatīva laulībai, bet tikai līdz šim nesakārtotas dzīves sfēras regulējums.
Dzintra, mājsaimniece: Labāk, protams, ir apprecēties, jo tas rada drošības sajūtu gan mantiskā, gan psiholoģiskā ziņā. Tā kā Latvijā nav pieņemtas viendzimuma laulības, likums par kopdzīvi varētu palīdzēt sakārtot šo cilvēku problēmas. Bet es par šādu dzīvesveidu neko daudz nezinu.
Jānis, mājsaimnieks: Pasaulē notiek arī lietas, kas neatbilst kristīgajiem kanoniem. Man nav skaidrs, ko domā cilvēki, kuri desmit gadus dzīvo kopā, bet precēties negrib. Taču to, ka arī šādas kopdzīves mantiskā puse ir jāregulē ar likumu, pierāda kaut vai Zolitūdes traģēdija, jo upuru partneri nevarēja saņemt kompensācijas, kādas pienāktos, ja viņi būtu precējušies.