Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem notikušās administratīvās teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Vai Liepāja nespēj pildīt ar likumu noteiktās pašvaldību funkcijas?

Ņemot vērā ārkārtīgi daudzos sasāpējušos un finansējuma trūkuma dēļ ilgi neatrisinātos jautājumus šeit, Saulkrastu novada teritorijā, ar nepacietību gaidījām solītā Finanšu izlīdzināšanas likuma izmaiņas. Un sagaidījām! Darbam pieķērās Finanšu ministrija, un pāris mēnešu laikā ne tikai izvētīti pašvaldību priekšlikumi, bet gatavs jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Savukārt atbildīgais ministrs bija tik izveicīgs, ka paspējis to apspriest ar teju visām pašvaldībām, vienpusēju un slavinošu viedokli veicīgi paužot arī sociālajos tīklos. Un kā balvu saņēmis pat kāda Kurzemes lielpilsētas vadītāja atzinību.

Līdz šim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā tika veikti gari aprēķini, mēģinot noskaidrot "pašvaldību finanšu nepieciešamību". Bija pašvaldības "donori", pašvaldības, kas atradās "pelēkajā" zonā vai arī nemaksāja un nesaņēma neko, kā arī "saņēmēji". Bet kam vajadzīgi gari aprēķini? Tagad viss vienkārši - skaļi saukļi par jaunā likuma mērķiem un tiek rēķināti "nosacītie iedzīvotāji", iegūstot, ka Latvijā dzīvo 3,6 miljoni šo "nosacīto iedzīvotāju"! Kamēr, piemēram, skolas vecuma bērni novērtēti ar koeficentu 3,25, tikmēr pensijas vecuma iedzīvotājiem atlicis vien 0,7. Savukārt teritorijas platības kvadrātkilometram - pat 1,5!

Tiek apgalvots, ka visu pašvaldību budžeti it kā tiek tuvināti "bagātākajai" Latvijas pašvaldībai - Garkalnei, un valsts dotē visas pašvaldības. Realitātē visām pašvaldībām tiek atstāti tikai 40% no ieņēmumiem, atlikušos 60% izlīdzinot, ņemot vērā iedzīvotāju vecumu un teritorijas platību. Ņemot vērā šos rezultātus, aprēķināts, ka jau 2016. gadā Saulkrastiem būs nepieciešams pārskaitīt 711 tūkstoti eiro, savukārt iepriekš pieminētajai pilsētai jāsaņem pieci miljoni!

Lielākai skaidrībai neliels atgādinājums par pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Pašvaldību budžetu pamatā veido ieņēmumi no pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) par zemi un ēkām. Valsts zemes dienests aprēķinājis, ka 2015. gadā Saulkrastu novada iedzīvotājiem jāsamaksā NĪN gandrīz 1,1 miljona apmērā. Saulkrastu novada teritorijā iedzīvotāju skaits faktiski nav mainījies un pēdējos desmit gadus vidēji ir seši tūkstoši iedzīvotāji. Salīdzinājumam - Valmierai ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju NĪN ir 1,3 miljoni, Jelgavai ar 62 tūkstošiem iedzīvotāju – nepilni trīs miljoni, bet Liepājas pilsētai ar 80 tūkstošiem iedzīvotāju NĪN ir 3,3 miljoni.

Šeit redzams, ka NĪN par zemi un ēkām Latvijas lielākās pilsētās ir vidēji piecas līdz septiņas reizes mazāks nekā Saulkrastos. Atgādināšu, ka Saulkrastos 25% iedzīvotāju ir virs darbspējas vecuma. Jautājums - ar ko atšķiras pensionārs Saulkrastos no pensionāra Liepājā? Ar to, ka pensionāram Saulkrastos savas pensijas lielākā daļa aiziet, samaksājot NĪN, kamēr pensionārs Liepājā par šo naudiņu var nopirkt zāles, sakārtot veselību vai doties ceļojumā. Tāpat varam salīdzināt skolotāju, policistu vai pašvaldības darbinieku algas. Varbūt mums vēsturiskajiem iedzīvotājiem augstā nodokļa dēļ jāatstāj savas mājas?

Iedzīvotāji un uzņēmēji sagaida, ka, maksājot tik augstu NĪN, par šo naudu pašvaldība izbūvēs ūdensvada un kanalizācijas tīklus, apgaismojumu, sakārtos ielu, radīs priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, nevis aizskaitīs citām pašvaldībām. Faktiski Saulkrastu iedzīvotāji un uzņēmēji tiek "izpumpēti" ar augsto NĪN nodokli, nesaņemot nekādu atdevi. Vai nebūtu tikai godīgi, ja izlīdzinot pašvaldību budžetus, vērā tiktu ņemti tikai tie nodokļi, kurus visā valstī maksājam vienādi?

Protams, nevienam nevar būt iebildumi, ka turīgākajiem jāpalīdz nabadzīgākajiem. Tomēr arī šeit varētu vilkt paralēles ar sociālās palīdzības sistēmu. Palīdzam tikai līdz noteiktam slieksnim pašiem trūcīgākajiem? Pārējie dzīvo par to naudiņu, kas ir. Ja nevar atļauties, tad taupīgi, izvērtējot, vai var iegādāties dārgus auto, uzturēt profesionālas sporta komandas, rīkot festivālus un reklamēties TV.

Tāpat atgādinu, ka valstī redzamākie infrastruktūras objekti – ielas un ietves, skolas un bērnudārzi, mūzikas skolas, kultūras un sporta centri, bibliotēkas, zinātnes un kompetenču centri, parki un promenādes – pašvaldībās ir uzbūvēti ar ES struktūrfondu finansējumu un valsts atbalstu galvenokārt republikas pilsētās un "attīstības centros". Līdz ar to radīta nevienlīdzīga konkurence starp pašvaldībām. Pārējās pašvaldības, lai risinātu pašus nepieciešamākos jautājumus, spiestiem šim mērķiem ņemt kredītus, uzņemoties ilgtermiņa saistības, attiecīgi vēl papildus noslogojot budžetu.

Atgriezīsimies pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas! Finanšu ministrija skaidro, ka jaunā sistēma veicinās tautsaimniecības attīstību. Atļaujiet pasmaidīt! Kurš gribēs rauties "vaiga sviedros", zinot, ka pašvaldību budžeti tāpat tiks izlīdzināti?